“Runā latviski bez akcenta, citē likumu pantus, uzdodas par policistiem un sūta apliecības kopiju uz WhatsApp!” – sieviete gandrīz kļūst par krāpnieku upuri un vēlas brīdināt citus.
Neraugoties uz regulāriem Valsts policijas, banku un citu iestāžu un dienestu brīdinājumiem, telefona un interneta krāpnieki turpina aktīvi darboties, izdomājot arvien jaunas shēmas un iemānot savos slazdos arvien vairāk jaunu upuru. Šogad vien no lētticīgajiem Latvijas iedzīvotājiem viņi ir izkrāpuši vairāk nekā 8 miljonus eiro. Uz krāpnieku āķa gandrīz uzķērās uzķērās arī rīdziniece Jeļena K., kas ilgus gadus nostrādājusi Iekšlietu ministrijā. Sava pieredzē viņa dalījās ar press.lv.
- Es pati esmu bijusī tiesībsargājošo iestāžu darbiniece, šajā sistēmā esmu nostrādājusi vairāk nekā 30 gadus. Taču pat man sākumā neradās aizdomas, ka zvana krāpnieks. “Apstrādā” tik augstā līmenī, ka nav pat kur piekasīties!
- Kas jums sākotnēji lika domāt, ka zvana no policijas?
- Es izmeklēju krimināllietas, tāpēc cilvēku loks, ar kuriem es komunicēju, bija attiecīgs. Respektīvi zvanītājs runāja kā tipisks jurists – juristam raksturīgā manierē, diezgan pareizā valodā, turklāt viņš bez minstināšanās citēja likuma pantus. Un darīja to ļoti apzināti – pants atbilda saturam, šīs frāzes tika iestarpinātas īstajā vietā.
- Ko krāpnieks no jums gribēja?
- Viņš pastāstīja, ka viņa departaments izmeklē krimināllietu par krāpšanu. Šādu gadījumu ir daudz, par tiem visur raksta, tāpēc es nebiju pārsteigta. Turklāt zvanītājs runāja tīrā latviešu valodā – bez akcenta! Visur brīdina – ja Latvijas valsts amatpersona pēkšņi uzrunā jūs krieviski, esiet piesardzīgi – visticamāk, tas ir krāpnieks. Taču, kā redzam, krāpnieki ir sākuši runāt labā latviešu valodā.
Viņš pavēstīja, ka bankā ieradusies kāda sieviete ar manis parakstītu pilnvaru. Pēc viņa teiktā, viņa izlikusies par mani un paņēmusi aizdevumu 50 000 eiro apmērā. Bankas darbinieki sapratuši, ka pilnvara ir viltota, sieviete tika aizturēta. Tagad man, lai palīdzētu izmeklēšanai, ar pavēsti ir jāierodas policijas iecirknī un jāsniedz liecība par to, kā krāpniece ieguvusi manus datus. Zvanītājs stādās priekšā pēc pilnas programmas – nosauc vārdu, uzvārdu un iecirkni, kurā viņš strādā, pilnīgi bez vilcināšanās. Kāds labums krāpniekam, ja es ieradīšos iecirknī sniegt liecību un konstatēšu, ka šāds cilvēks tur nestrādā un neviens man nav zvanījis? Nav saprotams. Tāpēc sākumā man nekādas aizdomas neradās.
- Jūs tam noticējāt un bijāt gatava doties uz iecirkni?
- Jā, es sāku precizēt laiku un vietu, un tajā brīdī viņš piedāvā atsūtīt pavēsti WhatsApp, lai informācija pienāktu ātrāk un nebūtu jāizmanto e-pasts.
Viņš atsūta pavēsti latviešu valodā, uz mana vārda. Viss ir noformēts kā nākas – gan Valsts policijas pārvaldes logotips, gan inspektora vārds! Gramatika, protams, pieklibo, bet vai tad mūsdienās kādu ar to izbrīnīsi! Labi, domāju, aiziešu.
Te pēkšņi tas pats inspektors atsūta arī savas apliecības ekrānšāviņu! Acīmredzot, lielākai ticamībai. Taču man šī bija pirmā brīdinājuma zīme – policisti savas apliecības pa labi un pa kreisi nevienam nesūta. Sākumā mani izbrīnīja viņa tekošā latviešu valoda un juridiski pareizā runa. It īpaši tāpēc, ka šī vīrieša uzvārdu es darbā jau biju dzirdējusi. Ja viņš būtu piezvanījis un stādījies priekšā kā bankas darbinieks, brīdinot, ka kāds mēģina no konta izņemt naudu, uzreiz būtu skaidrs, ka tas ir krāpnieks, bet uzdevās par policistu, kas šādā gadījumā šķita diezgan loģiski.
Turklāt viņš izrādījās diezgan labs psihologs. Viņš sāka stāstīt, ka noticis briesmīgs noziegums, ka viņš man jūt līdzi un vēlas noskaidrot, kur varētu būt noplūdusi informācija. “Vai jūs saprotat, ko šie krāpnieki dara? Viņi noņem no kontiem pēdējo, ko var noņemt! Daudziem cilvēkiem neatliek ne centa, lai samaksātu par komunālajiem pakalpojumiem vai nopirktu pārtiku!” Šādiem argumentiem ir grūti nepiekrist, un es, protams, piekrītu. Tad viņš pavēsta, ka sadarbojas ar SEB bankas drošības dienestu, un piedāvā savienot mani ar viņiem, lai kopīgi veiktu svarīgas manipulācijas, neļaujot krāpniekiem tikt pie manas naudas.
Mēs izglābsim jūsu naudu, taču palieliniet limitu!
- “Bankas drošības dienesta pārstāvis” arī runāja ar mani tīrā latviešu valodā, bez mazākā akcenta, tādējādi iemidzinot manu modrību. Un te pēkšņi šis pārstāvis lūdz mani palielināt dienas limitu. Šis bija otrs “zvaniņš”- kāpēc tas ir vajadzīgs? Ja jūs vēlaties pasargāt manu naudu no krāpniekiem, kāpēc palielināt dienas limitu? Neloģiski. Tad viņš man piedāvā nosūtīt īsziņu it kā ar norādījumiem. Es izlasu šo SMS un redzu, ka tā ir rakstīta krievu valodā latīņu burtiem. Kāpēc? Arī uz to viņiem ir atbilde – “jūsu tālrunī iestatītā saziņas valoda ir krievu”. Tas mani nepārliecināja: mana banka man nekad iepriekš nav rakstījusi krieviski.
Tālāk es jau klausījos tīri sportiskas intereses dēļ. Viņi pavēsta, ka drošības apsvērumu dēļ mana karte būs jābloķē. Tas šķiet loģiski. Taču bankas drošības dienesta darbinieki paši kartes nebloķē, tam ir speciāls dienests. Vēl viens brīdinājuma “zvaniņš”, bet es gaidu, kas notiks tālāk. Es jautāju, kad un kur es varu saņemt jaunu karti? Viņi man uzreiz atsūta saiti, lai aizpildītu pieteikumu jaunas bankas kartes saņemšanai. Un viņi man jautā, kur jums ērtāk to nosūtīt pa pastu vai e-pastu? Es saku, ka sūtīt nevajag, es labāk ieradīšos filiālē personīgi, lai to saņemtu. “Drošības dienesta darbinieks” satraukti iesaucas: “Nē, nē, uz filiāli nākt nevajag!” Te nu man pašai palika smieklīgi. “Ko jūs domājat ar to, lai nenāku uz filiāli?” Brīdi pavilcinoties, viņš atbild: “Krāpnieki zina jūsu datus, viņi var atnākt un paņemt karti jūsu vietā.” Kā tas var būt, ka klients nevar ierasties bankā, lai saņemtu savu jauno karti, baidoties no krāpniekiem!
- Un kas notika tālāk?
-Viņi man atsūtīja manas jaunās kartes paraugu, un es redzu, ka tās pēdējie četri cipari pilnībā sakrīt ar manas pašreizējās kartes cipariem. Ieslēdzot loģiku, saprotu – vēl viena krapnieku kļūda! Jaunās kartes numurs nevar precīzi atkārtot vecās kartes numuru, un vēl jo vairāk tās pēdējie cipari. Krāpšana ir acīmredzama.
Pārskaitiet naudu Artūram - drošības labad
- Nu, nākamais “programmas” punkts izraisīja manī vieglu šoku. “Bankas drošības speciālists” piedāvā man atvērt jaunu, pagaidu kontu un... “drošības labad” pārskaitīt visu savu naudu uz to! Tad viņš atsūta konta numuru: ailē “saņēmējs” ir nevis mans vārds un pat ne pašas bankas oficiālais konts, bet gan kaut kāds Artūrs! Kā saka, trūkst vārdu, vienas vienīgas emocijas! Bet arī šeit viņš atrod ko atbildēt uz maniem iebildumiem: “Tā kā jūs esat fiziska persona, tātad pagaidu konts ir atvērts citai fiziskai personai. Bet, tiklīdz jūs saņemsiet jauno karti, mēs uzreiz pārskaitīsim atpakaļ jūsu naudu.” Tajā brīdī mani nervi neiztur – paldies, uz redzēšanos! Es labāk pati aiziešu uz banku, un tur, uz vietas, visu nokārtošu.
- Vai ar to viss beidzas?
- Būtu jau labi! Es nolēmu nekur nebraukt, bet vienkārši piezvanīt uz savu banku. Še tev nu bija. Spiežu numuru, taču sazvanīt banku nesanāk, jo krāpnieki visu laiku iespraucas ar vārdiem: “Pagaidiet, mēs neesam pabeiguši sarunu”. Un tā vairākas reizes! Nezinu, kādu zvanīšanas sistēmu viņi izmanto, taču es vairākas minūtes nevarēju sazināties ar banku – viņi nepārtraukti pārtvēra zvanu un jaucās sarunā.
- Kādas bija viņu prasības?
- Viņi vienkārši mēģināja mani iebiedēt, sakot, ka es neapzinos risku: ja vērsīšos bankā, man draud kriminālatbildība. Par ko? Par konfidenciālas informācijas izpaušanu. Viņi spieda uz to, ka jau pašā sākumā esot mani brīdinājuši, ka tā ir slepena izmeklēšana, bet es tik un tā gribu nodot šo informāciju bankai. Es dzīvē daudz ko esmu redzējusi, mani tik vienkārši neiebiedēsi, taču šis arguments var iespaidot cilvēkus, kas ir tāli no likuma, pensijas vecumā, vientuļi un bezpalīdzīgi. Viņi mēģināja mani pārliecināt nekur neiet, palikt mājās un gandrīz vai ieslēgties. Pretējā gadījumā draudēja bloķēt manu karti un atstāt mani bez naudas.
- Vai viņi izdarīja psiholoģisku spiedienu?
- Jā, nonāca pat līdz draudiem. Viņi burtiski atklātā tekstā teica, ka bloķēs manu karti un internetbanku, ja es nepaklausīšu un nepalikšu mājās. Atklāti sakot, es sajutos neomulīgi. Kas zina, kādas viņiem ir iespējas? Tāpēc tieši sarunas laikā nolēmu aiziet līdz bankomātam un katram gadījumam pārbaudīt, vai mana karte joprojām strādā. Izrādījās, ka viss darbojas perfekti! Tā es kārtējo reizi pārliecinājos, ka tā ir krāpšana, lai cik meistarīgi un rūpīgi sagatavota tā nebūtu.
Mana nauda, par laimi, palika pie manis, taču šie krāpnieki mani ļoti sadusmoja! Viņi neļāva man nekur piezvanīt, lai konsultētos – ne uz banku, ne uz policiju, ne maniem draugiem. Viņi nemitīgi centās izlauzties cauri un iejaukties sarunā. Kādas modernās tehnoloģijas viņi izmanto? Zvanu policijai – atbild krāpnieki, zvanu bankai – atkal priekšā krāpnieki! Turklāt, runājot ar viņiem, man radās iespaids, ka, lai no kurienes viņi zvanītu, kāds vienmēr runā fonā, it kā tur sēdētu vesels zvanu centrs vai uzziņu birojs – visi paralēli ar kādu runā. Galu galā ar lielām grūtībām man izdevās atvienot šo krāpnieku zvanu un piezvanīt neatliekamās palīdzības dienestam 112, taču sazvanīt policiju “pa tiešo” tā arī nesanāca.
- Vai jūs vērsāties ar iesniegumu policijā?
- Nepaslinkoju un devos personīgi uz policijas iecirkni Rīgā, Matīsa ielā, no kurienes it kā bija šis “inspektors”, kurš atsūtīja pavēsti. Taču viņi mani atrunāja. No konta nekas nav pazudis? Priecājieties! Ja būtu materiālie zaudējumi, tad iesniegumu pieņemtu. Taču informāciju viņi ņemšot vērā. Man radās iespaids, ka dežurants nebija īpaši ieinteresēts atvērt vēl vienu bezcerīgu lietu. Notvert šādus krāpniekus nav viegli, un, pat ja to izdodas izdarīt, kādu apsūdzību viņiem izvirzīt? Noņemt naudu no konta viņiem taču neizdevās.
Man radās iespaids, ka policijai ir vienalga. Lieta tā arī netika ierosināta. Bet tas taču ir krāpšanas mēģinājums.
Uzskatu, ka to tā atstāt nedrīkst – vismaz bijušo darbinieku vajadzētu brīdināt par to, ka viņa apliecības kopiju aktīvi izmanto krāpnieki. Un vispār vajadzētu noskaidrot, kur viņš atrodas un ko viņš tagad dara. Tā kā policija mani neuzklausīja, es nolēmu vērsties pie žurnālistiem. Ļoti svarīgi laikus brīdināt cilvēkus par to, kā darbojas krāpnieki un kādas tehnoloģijas viņi izmanto.
- Ko Matīsa ielas iecirknī jums pastāstīja par inspektoru, kurš it kā no turienes jums zvanīja?
- Viņi teica, ka inspektors ar tādu vārdu un tādā amatā tiešām pie viņiem strādājis, bet pirms divām nedēļām aizgājis no darba. Tāpēc uztveriet to, kā vēlaties. Lietu viņi neierosināja, tāpēc uzzināt ko vairāk, vismaz manā gadījumā, visticamāk, neizdosies.
Policija: mūsu darbinieki krāpšanā nav iesaistīti
Press.lv palūdza šo gadījumu komentēt Valsts policijai. Tās pārstāve Gita Gžibovska norādīja, ka krāpnieki bieži vien darbojas bijušo vai esošo policistu aizsegā:
- Tā ir diezgan izplatīta prakse, un mēs regulāri par to brīdinām iedzīvotājus. Ne tik sen krāpnieki pat izsūtīja elektroniskas pavēstes Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka vārdā. Taču visas šīs vēstules, kā likums, ir uzrakstītas pavirši, izmantojot Google tulkotāju, ar neskaitāmām gramatikas un stilistikas kļūdām, tās vienkārši nevajadzētu uztvert nopietni – labāk nekavējoties dzēst un sūtītāju bloķēt. Nemaz nerunājot par to, ka Valsts policijas priekšnieks no sava vārda iedzīvotājiem ne vēstules, ne pavēstes nesūta. Un vēl jo vairāk neviena no Valsts policijas amatpersonām korespondencē nesūta savu apliecību kopijas. Tas ir tiešs signāls, ka jums ir darīšana ar krāpniekiem. Jums nevajadzētu ar viņiem sarakstīties vai sarunāties, labāk šādu saziņu pēc iespējas ātrāk pārtraukt un informēt par to policiju un banku.
- Mūsu lasītāja ir nobažījusies, ka, spriežot pēc komunikācijas stila, ar šāda veida biznesu var nodarboties arī bijušie tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, cilvēki, kuri ir juridiski zinoši un ar zināmu pieredzi.
- Manuprāt, jūs esat uz nepareizā ceļa. Nepārvērtējiet krāpnieku inteliģenci, viņi vienkārši izmanto visus līdzekļus, kas ļauj maldināt lētticīgus cilvēkus. Policijas darbinieku vārdi un amati ir publiski pieejami, tāpēc krāpnieki labprāt tos izmanto.
-Bet viņi arī izsūta policistu apliecību kopijas.
- Tie ir viltojumi. Policijas darbinieka apliecība izskatās pavisam savādāk.
- Bet kā lai parasts pilsonis, kurš nekad nav saskāries ar policistiem, nosaka, vai šī apliecība ir viltota vai ne, ja viņš nezina, kā izskatās oriģināls?
- Ir jāsaprot, ka neviena amatpersona personas apliecību internetā nesūta. Tas nozīmē, ka viss, ko jums sūta nepazīstami cilvēki, kas uzdodas par policistiem vai banku darbiniekiem, patiesībā ir viltojums.
Valsts policijas tīmekļa vietnē ir publicēta vesela virkne šādu viltojumu, aicinām ar tiem iepazīties, lai neuzķertos.
https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/krapnieki-uzdodas-par-valsts-policijas-amatpersonu-un-suta-viltus-foto-ar-dienesta-apliecibu
Esiet uzmanīgi, veicot pirkumus internetā!
Turpinām sarunu ar Jeļenu, kura gandrīz cieta no uzmācīgu krāpnieku darbībām.
- Kā, jūsuprāt, viņi uzzināja jūsu vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru? Un, pats galvenais, kā viņi ieguva jūsu bankas kartes pēdējos ciparus?
- Arī es par to esmu domājusi. Parasti esmu ļoti piesardzīga attiecībā uz visu, kas saistīts ar bankas maksājumiem un finanšu lietām. Un nekad iepriekš neesmu saņēmusi šādus zvanus. Vienīgā reize, kad man nācās atkāpties no maksimālas piesardzības principiem, bija nesen, kad mazdēls palūdza man nopirkt viņam spēli, un mēs to darījām kopā, maksājot par pirkumu tiešsaistē ar manu bankas karti. Domāju, ka vietne, kurā tika veikts pirkums, vai interneta veikals nebija pietiekami uzticams, un tā rezultātā tika pieļauta informācijas noplūde. Šādā veidā, iespējams, pircēju vārdi un tālruņa numuri, tostarp arī mani, nonāca krāpnieku rokās. Pati sev secinājumus esmu izdarījusi, un turpmāk būšu piesardzīgāka.
