Pasaulē
Bijušajam Saeimas deputātam sākotnēji tika inkriminēta arī palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā. Šajā daļā kriminālprocess Valsts drošības dienestā (VDD) izbeigts, jo izmeklēšanas laikā netika iegūti papildu pierādījumi, aģentūrai LETA apstiprināja prokuratūrā.
Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka 2025. gada 2. jūnijā atsevišķu Saeimas frakciju deputāti Saeimas Prezidijam iesniedza lēmuma projektu, saskaņā ar kuru tā autori aicināja Saeimu uzdot Ministru kabinetam trīs mēnešu laikā izveidot speciālistu komisiju, kas izstrādātu visaptverošu rīcības programmu rusifikācijas lingvistisko seku novēršanai un sagatavo nepieciešamos normatīvo aktu projektus.
Apsūdzētais 2025. gada 4. jūnijā, būdams Saeimas deputāts ar nodomu izraisīt nacionālo un etnisko naidu un nesaticību starp krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem, sociālajos tīklos publicēja videoierakstus un to paskaidrojošus aprakstus, kuros krievu valodā apzināti tendenciozi un nepatiesi informēja gan par konkrēto lēmuma projektu, interpretējot to kā neonacisma izpausmi, gan par 2025. gada 5. jūnijā plānoto Saeimas sēdi, kurā tas tiks skatīts.
Videoierakstos apsūdzētais apzināti iekļāva Krievijas propagandas medijos tradicionāli lietotos nepatiesos apgalvojumus par neonacismu Latvijā, uz nesaticību provocējošus, naidīgi vērstus apgalvojumus par Latvijā veiktu krievvalodīgo iedzīvotāju vajāšanu un apspiešanu, kā arī pauda nepatiesus apgalvojumus par pilnīgu krievu valodas lietošanas aizliegumu Latvijas krievvalodīgajiem, uzsverot, ka šī būs "cīņa starp cilvēcisko un zvērisko", informēja prokuratūrā.
Turpinot savu noziedzīgo nodomu, 2025. gada 5. jūnijā apsūdzētais, piedaloties Saeimas kārtējā sēdē, pieteicās izteikties par konkrēto lēmuma projektu.
Prokuratūra uzskata, ka savā uzrunā viņš tīši un apzināti iekļāva paša izdomātus, patiesībai neatbilstošus apgalvojumus ar mērķi Latvijas politisko eliti pārstāvošās partijas un sabiedrību, kas atbalsta valsts konstitucionālās vērtības, tostarp latviešu valodu un tās aizsardzību, attēlot kā naidīgi noskaņotu pret krievvalodīgajiem, krievu kultūru un valodu, gatavu pret krievvalodīgajiem veikt represijas.
Ar savu runu apsūdzētais apzināti un nepārprotami lika domāt, ka krievvalodīgie Latvijā ir apdraudēti un pret viņiem tiek veikti cilvēktiesību pārkāpumi, savukārt likumdevējvara tika attēlota kā teroristi, kas regulāri un neatlaidīgi vajā krievvalodīgos, vēlas izveidot speciālu rezervātu un iezīmēt krievvalodīgos ar īpašiem apzīmējumiem un simboliem.
Savu uzrunu no Saeimas tribīnes apsūdzētais noslēdza ar sekojošu frāzi krievu valodā: "Mēs esam vairāk! Krievu valoda - mūsu valoda!", pēc kā divreiz parādīja nicinošu, pazemojošu, nepiedienīga rakstura žestu.
Pēc savas uzstāšanās apsūdzētais sociālajos tīklos publicēja videoierakstu, kurā, vēršoties pret Saeimas deputātiem, emocionāli sakāpinātā un provocējošā manierē turpināja izkliegt frāzes krievu valodā, bet pēc izraidīšanas no Saeimas ēkas turpināja uzkurināt naidīgas emocijas krievvalodīgajos Latvijas iedzīvotājos, pavēstīja prokuratūrā.
Prokuratūra uzskata, ka tādējādi apsūdzētā darbības un izteikumi bija vērsti uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu sabiedrībā, veidojot bailes krievvalodīgajos Latvijas iedzīvotājos, pretnostatot tos latviešiem un liekot maldinoši domāt, ka pret tiem tiek veiktas represijas.
Uzsverot krievvalodīgo iedzīvotāju pārsvaru un nepieciešamību mobilizēties, pretoties un cīnīties, apsūdzētais šajā sabiedrības daļā veicināja neapmierinātības un aizvainojuma pieaugumu pret latviešu tautu un Latvijas valsti, polarizējot sabiedrību, apdraudot valsts integritāti un mierīgas attiecības starp tās iedzīvotājiem.
Rosļikovs uzskata, ka šī lieta pret viņu esot politisks pasūtījums, kas turklāt izirstot, jo līdz lietas iesniegšanai prokuratūrā no tās esot pazudusi sadaļa par politiķa iespējamo sadarbību ar Krieviju, kas, pēc Rosļikova teiktā, bijis "smagākais pants".
"Puse pret mani ierosinātās lietas ir izjukusi, nenonākot prokuratūrā," aģentūrai LETA vērtēja politiķis. Tas apliecinot, ka trīs mēnešu laikā viņam izdevies pierādīt, ka šī lieta esot politisks pasūtījums.
Šajā laikā pie politiķa esot veiktas piecas kratīšanas. "VDD tagad vajag kaut ko iemest prokuroram," izteicās Rosļikovs, paužot pārliecību, ka šo lietu tiesā uzvarēs.
Pašlaik Rosļikovam joprojām esot spēkā drošības līdzeklis par dzīvesvietas nemainīšanu un aizliegums izbraukt no valsts. Taču, ņemot vērā, ka netiek uzturēta apsūdzība par sadarbību ar Krieviju, Rosļikovs prasīšot drošības līdzekļus atcelt.
Rosļikovs patlaban vairs nav parlamenta deputāts, jo ievēlēts Rīgas domē.
