Pasaulē
Valsts prezidenta kancelejas izplatītajā videouzrunā Rinkēvičs saka, ka Krievija apzināti cenšas izdzēst Ukrainu no pasaules un Eiropas kartes, un ir kļuvis skaidrs, ka kara beigas nebūs ne ātras, ne vienkāršas.
Prezidents atzīst, ka jau četrus gadus Ukraina cīnās par savu brīvību, iet bojā nevainīgi cilvēki, un ir arī modušās dusmas. "Šajā laikā ir mainījusies ne tikai pasaules kārtība, bet arī mēs paši. Ir modusies arī mūsu snaudošā līdzjūtība. (..) Šo četru gadu laikā esam apzinājušies arī savu atbildību. Esam pieņēmuši, ka savas mājas jāslēdz un atslēga jāglabā katram pašam," norāda Rinkēvičs.
Viņš uzsver, ka karš notiek visā Eiropā - jūrā, gaisā, uz zemes un internetā, bet, neatkarīgi no šī hibrīdkara formas, austrumu kaimiņa mērķis paliek iznīcināt un graut. "Krievija uzbrūk mūsu pārliecībai, bet mēs tam pretī liekam savu gribu. Krievija uzbrūk mūsu sapņiem, bet mēs atbildam ar ticību sev. Krievija uzbrūk mūsu patriotismam, bet mūsu mīlestību pret Latviju tas tikai vairo," uzrunā pauž valsts pirmā persona.
Rinkēvičs norāda, ka ir redzama nepieciešamība mobilizēties vēl vairāk, jo uz katru paveiktu darbu rodas divi jauni uzdevumi, kara tehnoloģija attīstās strauji un pagurt nedrīkst. "Mēs nepagursim, mēs izturēsim un turpināsim atbalstīt gan Ukrainu, gan paši sevi," ir pārliecināts prezidents.
Savā uzrunā viņš pateicas visiem, kas šajos gados ziedojuši un praktiski palīdzējuši Ukrainai un tās cilvēkiem. Prezidents saka paldies arī zemessargiem un karavīriem, kā arī tiem, kas pulcē kopā cilvēkus un rīkojas, lai stiprinātu kolēģus, draugus un kaimiņus. Viņš atgādina, ka mūsu atbildība ir arī līdzcilvēku drošība.
Politisku paziņojumu kara gadadienā ir izplatījusi arī Valsts kanceleja, uzsverot, ka brīvība un demokrātija ir vērtības, kuras ir jāaizstāv.
"Latvija ir kopā ar Ukrainu. Mēs nepagursim, atbalstot ukraiņu cīņu par neatkarību un savu zemi," teikts Valsts kancelejas paziņojumā un atgādināts, ka 2025. gadā veiktas aptaujas rezultāti rāda, ka 74% Latvijas iedzīvotāju vēlas, lai Ukrainā iestājas taisnīgs miers pēc Ukrainas tautas nosacījumiem.
Četru gadu laikā kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Latvija ir sniegusi Ukrainai palīdzību vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā, tostarp militāro atbalstu 675 miljonus eiro, ukraiņu civiliedzīvotāju atbalstam Latvijā - 304 miljonus eiro, humāno palīdzību - 92 miljonus eiro, kā arī veltījusi līdzekļus Ukrainas rekonstrukcijai - 17 miljonus eiro.
2026. gadā Latvija turpinās militāro palīdzību Ukrainai vismaz 0,25% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā ietvers Latvijas militārās industrijas preces, iemaksas starptautiskajā Dronu koalīcijā, Ukrainas karavīru apmācības un iemaksas starptautiskās atbalsta iniciatīvās, atzīmē valdības vadītāja.
"Rūpējoties par Ukrainas drošību, attīstām savu - mēs esam drošībā, Latvija ir NATO," pauž Valsts kanceleja.
Tikmēr premjere Evika Siliņa (JV) šodien ir devusies darba vizītē uz Kijivu, kur ieradušies Baltijas, Ziemeļvalstu un citu Eiropas valstu līderi, kā arī Eiropas Komisijas prezidente. Vizītes laikā Siliņai paredzēts apmeklēt piemiņas pasākumus, kā arī piedalīties augsta līmeņa diskusijās par turpmākajiem soļiem Ukrainas atbalstam, kā arī miera sarunu procesa gaitu. Sarunās piedalīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Esam kopā ar Ukrainu kopš pirmās kara dienas," paudusi Latvijas premjere, piebilstot, ka ar vizīti vēlas apliecināt "mūsu nepārtraukto un papildu enerģētikas un militāro atbalstu, kas tik ļoti nepieciešams cilvēkiem Ukrainā".
