Pasaulē
Pēc ministra paustā, tādēļ Latvija kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm aicina izveidot īpašu tribunālu agresijas nozieguma pret Ukrainu izmeklēšanai, lai nepieļautu nepilnību atbildības mehānismos.
Rinkēvičs atzīmēja, ka Valsts prezidents Egils Levits to ir īpaši uzsvēris savā uzrunā ANO Ģenerālajai Asamblejai, savukārt Baltijas valstu ārlietu ministri izplatīja paziņojumu par nepieciešamību veidot šādu tribunālu. Turklāt Latvija ir arī pieņēmusi Ukrainas uzaicinājumu pievienoties valstu grupai, kas izstrādātu īpašā tribunāla koncepciju un juridisko regulējumu.
Ārlietu ministrs ikgadējā ziņojumā norādīja, ka Latvija uzsver nepieciešamību saukt Krieviju pie atbildības par tās veikto agresijas aktu. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Latvija bija pirmā valsts, kura ANO Starptautiskajā tiesā iesniedza deklarāciju par iesaistīšanos Ukrainas uzsāktajā tiesvedībā pret Krieviju saistībā ar to, ka Krievija apzināti izkropļo 1948.gada konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu saturu, lai radītu ieganstu iebrukumam Ukrainai.
Tāpat Latvija ir informējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesu par vēlmi iesaistīties trešās puses statusā tās izskatāmajā lietā “Ukraina pret Krieviju”. Šajā lietā Ukraina ir iesniegusi sūdzības, apgalvojot, ka Krievijas militārā agresija pret Ukrainu un iebrukums Ukrainas teritorijā pārkāpj vairākas Eiropas cilvēktiesību konvencijas un tās protokolu normas.
Īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija kopā ar 37 Romas Statūtu dalībvalstīm iesniedza pieteikumu Starptautiskajā Krimināltiesā, lūdzot izmeklēt Ukrainas teritorijā izdarītos kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci.
Latvija ir sniegusi finansiālu atbalstu 100 000 eiro apmērā Starptautiskās Krimināltiesas turpmākajam darbam un nosūtījusi vienu ekspertu darbam Starptautiskajā Krimināltiesā, savukārt, 2023.gadā ir plānots nozīmēt vēl vienu Latvijas pārstāvi.
Ziņojumā akcentēts, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra ir parakstījusi vienošanos, ar kuru tā pievienojas Apvienotajai izmeklēšanas grupai. Tās mērķis ir koordinēt izmeklēšanas un kriminālvajāšanas starp Apvienotās izmeklēšanas grupas dalībniecēm, nodrošinot informācijas apmaiņu un atbalstot valstis pierādījumu iegūšanā.
LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.
