Pasaulē
Jautāts, kādiem jābūt pasākumiem, reaģējot uz uzbrukumu Polijai, politiķis uzsvēra, ka NATO būs par to jālemj kopīgi. Viņš norādīja, ka Baltijas valstis un Polija sen ir iestājušās par papildu sankcijām pret Krieviju. Tāpat dienaskārtībā ir ideja par Krievijas iesaldēto aktīvu konfiskāciju un izmantošanu Ukrainas labā, kam Eiropas Savienībā nav atbalsta. Valsts prezidenta ieskatā ir vajadzīgs plašs atbalsts Ukrainai.
Viņš norādīja, ka Latvijas valdība nolēma ieguldīt 5 miljonus eiro NATO speciālajā programmā Ukrainas atbalstam. Rinkēvičs skaidroja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma ir Latvijas un Polijas pirmā aizsardzības sistēma.
"Papildu atbalsts Ukrainai, papildu spiediens pret Krieviju. Patlaban izvēršas diskusijas par papildu sankciju tarifu noteikšanu Krievijai kopā ar ASV. Domāju, ka tas ir vēl viens solis," sacīja Valsts prezidents.
Viņš norādīja, ka konsultāciju gadījumā sabiedrotajiem vajadzētu atrast papildu pasākumus gaisa telpas aizsardzībai. Rinkēvičs pieminēja, ka pērn tika testēti reaģēšanas algoritmi - ja gaisa telpā notika kaut kas aizdomīgs, tika pacelti iznīcinātāji.
Politiķis atzina, ka ne vienmēr tas ir efektīvākais veids, taču pagājušās nakts notikumi Polijā pirmšķietami parāda, ka atbildes reakcija bija pietiekami efektīva. Rinkēvičs norādīja, ka ar to viss neaprobežosies un būs jādomā, ko darīt tālāk.
"Mēs esam pastāvīgā sacensībā, pastāvīgā gatavībā. Šī ir jaunā realitāte, kurā mūs visu laiku testēs, un mums ir jāmeklē jauni atbildes veidi," sacīja Valsts prezidents.
Jau rakstīts, ka naktī uz trešdienu Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki Krievijas uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti.
Tikmēr kāds avots NATO aģentūrai "Reuters" apgalvojis, ka alianse neuzskatot krievu lidrobotu ielidošanu Polijas teritorijā par Krievijas uzbrukumu.
