Pasaulē
Šobrīd progresivitāte jau tiek piemērota attiecībā uz darbaspēka nodokļos, bet kapitāla ienākuma nodoklis nav progresīvs.
Pēc deputātes paustā, gadījumos, kad, piemēram, tiek pārdots viens vai divi dzīvokļiem, varētu piemērot fiksētu likmi, savukārt, pārdodot jau vairākus īpašumus, nodokļa likmei būtu jāaug.
Konferencē Frīdriha Ēberta fonda pārstāvniecības Baltijas valstīs vadītājs Pērs Krumrejs izcēla faktu, ka Latvijā progresīvā nodokļu sistēma pastāv tikai indivīdu līmenī, bet ne īpašumu. Viņš skaidroja, ka tā ir Rietumvalstu iezīme, proti, ka kopumā īpašuma nodokļi ir relatīvi zemāki, bet individuālie nodokļi augstāki.
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis savukārt uzskata, ka progresivitāte būtu vēlama, bet ne vienmēr praktiski īstenojama. Viņa ieskatā, aplikt ar nodokli to, kas ir mazāk kustams, ir labākais variants, jo šādā gadījumā pastāv mazāk neparedzamo seku. Nekustamā īpašuma nodokļa progresivitāte, viņaprāt, nav peļama ideja, tomēr progresivitātes ieviešana kapitāla nodoklī varētu novest pie uzņēmumu pārcelšanās uz citām valstīm.
Turpretim Reizniece-Ozola norādīja, ka nodokļu administrēšana Latvijā ir pārāk sarežģīta, jo pastāv divas progresīvās daļas - diferencētais minimālā ienākuma līmenis un darbaspēka nodoklis. Pēc viņas paustā, šo varētu atrisināt, atbrīvojoties no viena progresīvā elementa.
Vienlaikus, deputāte uzsvēra, ka vienotas sociālās iemaksas būtu jāievieš pakāpeniski, lai izvairītos no cilvēku, kas ir, piemēram, pašnodarbinātie vai autoratlīdzību saņēmēji, iedzīšanas ēnu ekonomikā. "Tas ir naivums, ka viņi spēs pāriet uz vispārīgo nodokļu režīmu," piebilda deputāte.
Saeimas deputāts Atis Zakatistovs (KPV LV) konferencē skaidroja, ka koalīcijā tiek runāts par dažādu ienākumu avotu kopīgu summēšanu attiecībā uz darbiniekiem, kas, piemēram, strādā nepilnas slodzes vairākās vietās vai ir pašnodarbinātie. Vadoties pēc deputāta paustā, "sociālās iemaksas pagaidām ir jutīgākais jautājums" koalīcijas piedāvāto nodokļu izmaiņu kontekstā.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai vecinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
No valdības lemtā izriet, ka nākamajā gadā valsts budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Vienlaikus no FM aprēķiniem izriet, ka plānotās izmaiņas vairāku nodokļu likumu normās ļaus 2021.gada budžetā papildus iekasēt 69,9 miljonus eiro, 2022.gadā - 140,7 miljonus eiro, bet 2023.gadā - 162,7 miljonus eiro.
FM aprēķinājusi, ka lielākā negatīvā ietekme uz nākamā gada budžetu - 75,6 miljonu eiro apmērā - rada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana par vienu procentpunktu, tostarp par 0,5 procentpunktiem darba devējam un par 0,5 procentpunktiem darba ņēmējam.
Ienākumu sliekšņa, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī uz budžetu radīs negatīvu fiskālo ietekmi 41,6 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus lielāko pozitīvo efektu uz 2021.gada budžetu radīs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) proporcionālā sadalījuma maiņa starp pašvaldību un valsti, attiecīgi no nākamā gada 75% IIN ieņēmumu nonāks valsts budžetā, bet 25% - pašvaldību budžetā. Tādējādi valsts budžets papildus iegūs 90,9 miljonus eiro.
