Recepšu miegazāles: miegs ar blaknēm?

Ja naktī nebūsiet izgulējušies pietiekami labi, nākamā diena noteikti būs grūta un neproduktīva. Nogurums, miegainība dienas laikā un kognitīvo spēju pasliktināšanās ir tikai ziediņi.
Daudz mokošāks stāvoklis ir hronisks bezmiegs. Tas ne tikai nomoka un atņem spēkus, bet arī rada nopietnas veselības problēmas. Regulārs miega trūkums ietekmē sirds un asinsvadu, endokrīno, imūno un nervu sistēmu.
Kā liecina vairāki lieli starptautiski epidemioloģiskie pētījumi, bezmiegs un sūdzības par miega kvalitāti ir saistītas ar paaugstinātu sirdslēkmju (miokarda infarkta) un, iespējams, insulta risku.
Ja cilvēks ilgstoši guļ 5 stundas vai mazāk, viņa sirds un asinsvadu slimību risks palielinās par 45% – gandrīz divkāršojas. Veselam jaunam vīrietim pietiek tikai vienu nakti gulēt mazāk par 4 stundām, lai asinsspiediens pārsniegtu normu.
Miega trūkums negatīvi ietekmē visas ķermeņa sistēmas, tostarp veicina diabēta attīstību. Pētījums «Sleep Heart Health Study»* atklāj, ka pieaugušajiem, kas guļ 5 stundas naktī, ir 2,5 reizes lielāka iespēja saslimt ar diabētu nekā tiem, kas guļ 7–8 stundas. Patiesība ir tāda, ka tad, ja jūs pietiekami daudz neguļat, nav garantijas nodzīvot ilgu mūžu.
Bet ko darīt tiem, kas pusi nakts nevar aizmigt? Zinātne turpina meklēt miega traucējumu cēloņus un veidus, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no bezmiega. Tomēr viss nav vienkārši. Kā teicis Leonardo da Vinči: «Miegs ir vēlams stāvoklis, kas pazūd no apziņas, tiklīdz ir sasniegts.»
Morfeja skaujas: kā miegazāles ietekmē ķermeni
Ja jums ir grūtības aizmigt, bieži mostaties naktī vai pārāk agri pamostaties no rīta – tas viss no medicīniskā viedokļa tiek saukts par bezmiegu.
Nav noslēpums, ka daudzi cilvēki, tiecoties labi izgulēties, par varītēm cenšas dabūt no ārsta miegazāļu recepti.
Taču ne vien pats bezmiegs, bet arī ilgstoša miegazāļu lietošana gados vecākiem cilvēkiem palielina invaliditātes risku. Kā rāda pētījumi, katru gadu, kurā bezmiega simptomi pastiprinājās, risks zaudēt spēju aprūpēt sevi palielinājās par 20%. Tā pat notika, ja pieauga miegazāļu lietošanas biežums. Īpaši augsti rādītāji bija tiem, kuri gan slikti gulēja, gan regulāri lietoja medikamentus.
Šādu secinājumu izdarīja zinātnieki no Pensilvānijas Universitātes un Taipejas Medicīnas universitātes. Viņi piecus gadus analizēja datus par vairāk nekā 6700 cilvēkiem, kuri bija vecāki par 65 gadiem, un rezultātus publicēja žurnālā Sleep**.
Pētījuma autori iesaka cilvēkiem ar miega problēmām konsultēties ar ārstiem, tostarp somnologu un neirologu, un apsvērt nemedikamentozas metodes, piemēram, kognitīvi biheiviorālo terapiju. Šī pieeja palīdz normalizēt miegu bez blakusparādībām.
Ja miegazāles, kuru pamatā ir benzodiazepīni, nebenzodiazepīni un barbiturāti, tiek regulāri lietotas 2–4 nedēļas, tās var izraisīt psiholoģisku un fizisku atkarību pēc principa «nav tabletes – nav miega». Pēc medikamentu lietošanas pārtraukšanas bezmiega simptomi bieži atgriežas ar divkāršu spēku. Cilvēks ne tikai atkal slikti guļ – viņa stāvoklis ir sliktāks nekā pirms terapijas sākuma.
Miegazāles var izraisīt apjukumu, atmiņas zudumu un aizkavēšanos. Īpaši bīstami tas ir gados vecākiem cilvēkiem, jo palielinās kritienu un lūzumu risks.
Tāpēc šādas zāles ir recepšu zāles: tikai ārsts var novērtēt pacienta stāvokli un noteikt optimālo kursu. Un pat šādā gadījumā tādu medikamentu lietošana vienmēr ir tikai pagaidu risinājums. Labs ārsts meklēs bezmiega cēloni, lai ietekmētu to, nevis tikai simptomu.
Meklējam alternatīvu
Ko darīt, ja jums ir grūtības aizmigt, ja ciešat no kvalitatīva miega trūkuma, bet vēl neesat konsultējušies ar ārstu?
Visieteicamākais ir sākt ar vienkāršiem soļiem. Pirms gulētiešanas
– pastaigāties,
– nedarboties ar telefonu un neskatīties televizoru,
– izvēdināt istabu,
– neēst smagu ēdienu.
Var pievērst uzmanību arī bezrecepšu preparātiem, kuri satur dabiskus ekstraktus un vielas, kas palīdz normalizēt miegu, piemēram, «Sleep Complex MAX». Šī preparāta sastāvā ietilpst:
• Melatonīns – dabisks, atkarību neizraisošs miega regulators, kas pārraida organismam bioķīmisku signālu: «Laiks gulēt!» Tas ir īpaši noderīgi gados vecākiem cilvēkiem, jo novecojot melatonīna līmenis organismā samazinās.
• Magnijs (bisglicināta formā) – mazina muskuļu un nervu spriedzi.
• Baldriāns, kumelītes, pasiflora, apiņi – augu ekstrakti ar pierādītu nomierinošu iedarbību.
• L-triptofāns un B6 vitamīns – veicina serotonīna un dabīgā melatonīna ražošanu.
Šādi līdzekļi iedarbojas maigi, fizioloģiski un neizraisa atkarību. Tie palīdz ķermenim un smadzenēm dabiskā veidā pārslēgties atpūtas režīmā, pakāpeniski atjaunojot traucētos miega mehānismus.
Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Pirms lietošanas konsultējieties ar speciālistu!
* Gottlieb DJ, Punjabi NM, Newman AB, Resnick HE, Redline S, Baldwin CM, Nieto FJ. Association of sleep time with diabetes mellitus and impaired glucose tolerance. Archives of Internal Medicine. 2005;165(8):863–867:
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/15851636/#full-view-affiliation-1
https://jamanetwork.com/journals/jamainternalmedicine/fullarticle/486518