Pasaulē
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) valdības sēdē norādīja, ka ir sagatavots plašs SM informatīvais ziņojums par nepieciešamo papildu finansējumu "Rail Baltica" projektam, tomēr ir nepieciešams vienoties par primārajām, steidzami risināmajām problēmām, tostarp Latvijas starptautiskajām saistībām attiecībā uz "RB Rail".
Valdība atbalstīja "RB Rail" nepieciešamo līdzfinansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) neattiecināmo izmaksu segšanai 3,345 miljonu eiro apmērā.
Tostarp 2,36 miljoni eiro nepieciešami neattiecināmajām izmaksām, kas ir specifiskas Latvijai, piemēram, projektēšanas darbu veikšanai pamattrasei, 520 197 eiro veido 2024.gadā nepieciešamais Latvijas līdzfinansējums "RB Rail" neattiecināmo izmaksu segšanai, 428 309 eiro - 2025.gadā horizontālo neattiecināmo vispārīgo vadības izmaksu segšanai, tostarp "RB Rail" padomes izdevumiem, nākamo ES projekta pieteikumu sagatavošanas izdevumiem un citiem.
Savukārt Skuķīšu hidroelektrostacijas (HES) sagatavošanas darbiem pārdalīs 37 000 eiro, jo, lai ieviestu pamattrases projektu, nepieciešams nojaukt HES, tādēļ ir nepieciešams finansējums priekšizpētei, skaidroja SM valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača.
Viņa sēdē uzsvēra, ka kopuzņēmumu "RB Rail" finansē visas trīs Baltijas valstis, tādēļ ir nepieciešams finansējums, lai nosegtu neattiecināmās izmaksas, kuras nevar finansēt no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, tostarp padomes izmaksas un citas administratīvas izmaksas.
"Latvija nav devusi ieguldījumu šajās pozīcijās 2024.gadā, tāpēc bija nepieciešams tās rast. Tāpat Latvijai 2025.gadā ir jāsamaksā sava daļa, kā arī ir jārod finansējums papildu aktivitātēm, kas tiek veiktas speciāli Latvijā - galvenokārt projektēšanas darbi, kurus arī nav iespējams segt no ES finansējuma," sēdē piebilda Malnača.
Malnača informēja, ka ar Finanšu ministriju (FM) panākta vienošanās par fiskāli neitrālu risinājumu uz valsts budžetu, kad nepieciešamais finansējums tika rasts divās SM budžeta programmas.
Valdības sēdē ministri arī vienojās, ka šis jautājums par visu papildu nepieciešamo nacionālo finansējumu "Rail Baltica" projektam 2024. un 2025.gadā plašāk tiks skatīts trešdien, 12.februārī, Ministru kabinetā "Rail Baltica" projekta īstenošanas tematiskās komitejas sēde, savukārt pēc tam - valdībā.
FM valsts sekretāre Baiba Bāne skaidroja, ka šīs ir neattiecināmas izmaksas, tādēļ tas radītu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta deficītu, tādēļ FM atzinīgi novērtē, ka finansējums ir atrasts SM budžeta programmās.
LETA jau ziņoja, ka "RB Rail" padome nolēma līdz 20.februārim atlikt jautājumu par nepieciešamo finansējumu deviņu miljonu eiro apmērā kopuzņēmuma izdevumu segšanai. "RB Rail" pārstāvji norādījuši, Latvijas daļa no "RB Rail" kopējām 2025.gada izmaksām ir 18%, valstij sasniedzot 27% samazinājumu līdzfinansējuma vajadzībām no valsts budžeta.
Iepriekš "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila norādīja, ka nepieciešamais līdzfinansējums no Latvijas budžeta "RB Rail" 2025.gada EISI neattiecināmo aktivitāšu finansēšanai veido 9,026 miljonus eiro.
Kivila skaidroja, ka informācija par 2025.gadam maksimāli nepieciešamo "RB Rail" finansējumu no uzņēmuma puses tika sniegta jau 2024.gada februārī ar papildu informāciju 2024.gada augustā.
Jau ziņots, ka valdība 2024.gada 10.decembrī konceptuāli vienojās, ka līdz nākamā gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi.
SM kopīgi ar FM un Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz MK tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām - vai no Upeslejām uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misas uz Rīgas lidostu.
"RB Rail" aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam - 924 miljoni eiro.
Tomēr kā prioritārie uzdevumi "Rail Baltica" pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.
Valdība noteica, ka līdz 2025.gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
