Pasaulē
NBS komandieris norādīja, ka Krievija aizvadīto nedēļu laikā apzināti pārkāpj NATO gaisa telpu. Lai gan tas ir satraucoši, šīs darbības nav jaunas vai atsevišķi gadījumi, bet gan daļa no plašākas iebiedēšanas un agresijas kampaņas, kas cenšas destabilizēt reģionu, pārbaudīt NATO vienotību.
Viņš atzīmēja, ka Latvijas nacionālie un reģionālie aizsardzības plāni ir balstīti uz principu "gatavi cīņai jau šodien".
Pudāns klāstīja, ka Latvijā turpinās vidējās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu, piekrastes aizsardzības raķešu un modernas reaktīvās artilērijas iepirkumi un piegādes, kas "iezīmē nozīmīgu soli gan valsts aizsardzības stiprināšanā, gan ieguldījumā alianses kopējā spēkā".
"Latvija ir arī viena no līderēm autonomo sistēmu un dronu tehnoloģiju attīstībā un integrēšanā mūsdienu kaujas vidē," sacīja NBS komandieris.
Viņš teica, ka Latvija ievieš daudzslāņu pretgaisa aizsardzības sistēmu - tīklu, kas paredzēts, lai atklātu, izsekotu un neitralizētu pretinieku draudus, nodrošinot dažādas detekcijas un pārtveršanas formas un veidojot spēcīgu vairogu pār valsts teritoriju un sabiedrību. Pudāns uzsvēra, ka šāda pieeja darbojas, jo tieši to īstenojusi Ukraina, aizstāvoties pret Krievijas okupāciju.
NBS komandieris norādīja, ka Krievija turpina apdraudēt mieru un drošību eiroatlantiskajā telpā un ārpus tās. Viņš vērtēja, ka Krievijas provokācijas - gaisa telpas pārkāpumi, kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas - ir apzināti NATO apņēmības pārbaudījumi. Pudāns uzsvēra, ka alianses atturēšana balstās gatavībā izlēmīgi reaģēt uz visu draudu spektru.
Viņš atzīmēja, ka NATO austrumu dimensija ir apliecinājums sabiedroto kopīgajai izpratnei par draudiem un gribai tiem stāties pretī. NBS komandieris uzsvēra, ka tas stiprina aizsardzības pozīciju, padziļina sadarbību starp sabiedrotajiem un sūta skaidru signālu pretiniekam, ka NATO ir vienota.
Jau ziņots, ka Rīgā sestdien noslēdzās NATO augstākās militārās institūcijas - Militārās komitejas - konference. Sanāksmi vadīja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Džuzepe Kavo-Dragone. Tajā piedalījās arī Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs un Sabiedroto spēku virspavēlnieks transformācijas jautājumos admirālis Pjērs Vandjē.
Militārā komiteja ir NATO augstākā militārā institūcija, kas pārstāv visu 32 dalībvalstu bruņoto spēku komandierus. Tās galvenais uzdevums ir sniegt Ziemeļatlantijas padomei vienprātīgu un profesionālu militāro padomu par to, kā visefektīvāk reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem.
Komiteja regulāri tiekas Aizsardzības spēku komandieru sesijās divas reizes gadā NATO galvenajā mītnē Briselē, kā arī reizi gadā vienā no sabiedroto valstīm īpašas konferences formātā. Nepieciešamības gadījumā iespējamas arī ārkārtas sanāksmes. Ikdienas darbu nodrošina dalībvalstu militārie pārstāvji NATO galvenajā mītnē Briselē.
