Valsts prezidents akcentēja mērķtiecīgu šo līdzekļu apguvi NATO spēju mērķu īstenošanai, valsts aizsardzības un nacionālās drošības stiprināšanai.
Tikšanās laikā puses pārrunāja gan NBS spēju attīstību, īpaši pretgaisa aizsardzībā, gan dialogu ar sabiedrotajiem, tostarp Pudāna neseno vizīti ASV.
Valsts prezidents un NBS komandieris vienojās par Valsts prezidenta Militārās padomes nākamās sēdes norisi 25. maijā.
Jau ziņots, ka marta beigās, jau nākamajā dienā pēc balsojuma Saeimā, Rinkēvičs izsludināja paša rosinātos grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, ar kuriem nostiprināta apņemšanās no 2027. gada katru gadu budžetā aizsardzībai atvēlēt 5% no IKP līdzšinējo 3% vietā.
Likuma izmaiņas balsojumā Saeimā 26. martā atbalstīja 83 deputāti, bet astoņi - esošie un bijušie "Stabilitātei" deputāti - balsojumā nepiedalījās.
Latvijas budžeta tēriņi aizsardzībai jau šogad ir tuvi 5% no IKP, turklāt vairums vadošo partiju bija apliecinājušas apņemšanos tos uzturēt 5% līmenī, bet ar prezidenta rokām nāca iniciatīva šo apņemšanos nostiprināt likumā.
Rinkēvičs vēstulē Saeimas Prezidijam uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski ilgtermiņā nodrošināt konsekventu aizsardzības finansējuma pieaugumu, lai īstenotu NATO valstu un valdību vadītāju 2025. gada 25. jūnija sanāksmes Hāgā, Nīderlandē, apņemšanos investēt aizsardzībā 5% no IKP ikgadēji līdz 2035. gadam.
"Pamatojoties uz pašreizējo ģeopolitiskās situācijas attīstību, un nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības spējas, ir jānodrošina prognozējams aizsardzības finansējuma apjoms, attiecīgi arī 2027. gadā un turpmākajos gados ieguldot ne mazāk kā 5% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, tādējādi izpildot NATO noteiktos kritērijus," rakstīts vēstulē.
Finanšu ministrija atzinusi, ka šī mērķa sasniegšanai tuvākajos gados būs nepieciešams ievērojams papildu valsts budžeta finansējums.
Ministrija atgādina, ka Ministru kabinets 2025. gada 13. maija sēdē lēma par virzību uz 5% no IKP izdevumiem valsts aizsardzības, NATO spēju mērķu un drošības vajadzībām, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai. Līdz ar to 2026. gada budžeta likumā aizsardzībai jau paredzēts papildu finansējums gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma ietvaros.
Atbilstoši Fiskālās disciplīnas padomes 2026. gada februārī apstiprinātajām IKP prognozēm pēc finansējuma pārdales Aizsardzības ministrijas aizsardzības budžets veidos 4,81% no IKP 2027. gadā, 4,64% - 2028. gadā, bet 2029. gadā tas plānots 4,52% apmērā.
Lai sasniegtu 5% finansējuma apmēru, indikatīvi būs nepieciešami papildu 92,1 miljons eiro 2027. gadā, 181,1 miljons eiro 2028. gadā, 258 miljoni eiro 2029. gadā un vairāk nekā 1,12 miljardi eiro 2030. gadā.


