Pasaulē
Otrdien ministri atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedz 826,73 miljonus eiro. Līdzekļi novirzīti ar mērķi mazināt Covid-19 radītās negatīvās sekas.
Kariņš skaidroja, ka visi līdzekļi, kas Covid-19 krīzē tiek novirzīti uzņēmējdarbības un iedzīvotāju atbalstam, ir nauda, ko valsts ir aizņēmusies starptautiskajos finanšu tirgos, bet vēlāk tā būs jāatdod. Viņš piebilda, ka Latvijai patlaban ir ļoti labs kredītreitings, kas valstij ļauj aizņemties ar izdevīgiem nosacījumiem.
Lai mazinātu bažas par iespējamu Latvijas pārmērīgu aizņemšanos, Kariņš atzina, ka tiklīdz Latvija vairs nevarēs aizņemties tā Fiskālās disciplīnas padome un Latvijas Banka par to skaļi brīdinās.
Premjers atzina, ka Latvijas ārējais parāds patlaban ir 47% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir liela nauda, tomēr Eiropas Savienības kontekstā, kur ārējais parāds ir vidēji 60% no IKP, Latvijas parāds ir salīdzinoši mazs.
Stāstot par valsts iespējām atdod aizņemto naudu, Kariņš pauda, ka to varēs atmaksāt bez lielām grūtībām gadījumā, ja augs valsts ekonomika. Tāpēc premjers uzskata, ka patlaban aizņemtā nauda ir jāiegulda gudri - ekonomikas izaugsmes veicināšanā.
