Pasaulē
Vienlaikus, kā pauda premjere, tā kā Latvija ir gatavojušies šādām potenciālām krīzēm, tiek nodrošināta alternatīva datu pārraidīšana.
Siliņa uzsvēra, ka bojājums, visticamāk, ir ārējas ietekmes, kā arī tas varētu būt gana būtisks, jo iesaistījušies arī Jūras spēki, kas apsekojuši potenciālo notikuma vietu. Tāpat arī LVRTC konstatējis, ka šāds ārējs bojājums ir iespējams.
Siliņa skaidroja, ka svētdienas rītā sasauca atbildīgo ministriju un dienestu pārstāvjus uz tikšanos, lai apzinātu notikušo, dotu tālākus uzdevumus un lemtu, kā iesaistīt pārējās Baltijas jūras valstis.
Tā kā bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajā zonā, Siliņa ir sazinājusies ar Zviedrijas un Baltijas valstu premjeriem. Siliņa norādīja, ka sadarbībā ar Zviedriju un NATO ir lūgta Zviedrijas spēku krasta apsardzes iesaistīšanās notikušā izmeklēšanā.
"Zviedrija apsolījusi jebkāda veida palīdzību, kas mums būtu nepieciešama," sacīja Siliņa.
Viņa uzsvēra, ka par notikušo būs jāveic izmeklēšana arī kriminālpocesuālā līmenī, un pašreiz LVRTC notikušā datus un apstākļus nosūtījusi Valsts policijai, kas veic nepieciešamās darbības ar starptautiskiem partneriem.
Premjere apgalvoja, ka Latvija ir mācījusies no Somijas gadījuma.
Savukārt LVRTC valdes priekšsēdētājs Ozols preses konferencē uzsvēra, ka ir izveidoti risinājumi datu plūsmas maršruta novirzīšanai jūras kabeļu bojājumu gadījumā. Pēc datiem redzams, ka tas strādā un ietekme uz sabiedrību Latvijā nav novērojama.
Savukārt runājot par izpēti un remontdarbiem, Ozols sacīja, ka LVRTC ir veicis priekšdarbus un sadarbojas ar ārvalstu kolēģiem, kam ir pieredze šādu darbību veikšanā.
"Ceram iespējami drīz nonākt līdz konkrētam laikam un datumam, kad remontdarbu kuģis varēs sākt izpēti un labošanas darbus," norādīja Ozols.
Arī viņš uzsvēra, ka LVRTC ir iniciējis kriminālprocesuālo darbību, ņemot vērā to, ka ir bojāts LVRTC īpašums.
Tāpat LVRTC sazinās ar klientiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu pakalpojumu pieejamību.
