Pasaulē
"Vissarežģītāk ir nevis radīt plānu, bet to izpildīt," teica Rajevskis, norādot, ka budžeta pieņemšanā plāns ticis precīzi izpildīts - kā prognozēts, budžetu pieņēma trīs dienās un tika nodrošinātas 52 koalīcijas balsis.
Līdz ar to politologa ieskatā šī premjeres pārliecība var atspoguļoties gaidāmajās pārmaiņās valdībā jeb tās "uzfrišināšanā".
Jautāts, vai Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) uzreiz pēc budžeta pieņemšanas izplatītais paziņojums par "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa izvirzīšanu Latvijas Bankas prezidenta amatam nav mēģinājums ietekmēt šīs pārmaiņas, Rajevskis sacīja, ka ZZS ar šo paziņojumu piesaka savas ambīcijas.
Politologs uzsvēra, ka tādējādi ZZS paziņo, ka viņi ir stipri, gatavi politiskajam tirgum un ar ZZS būs jārēķinās. Vienlaikus Rajevskis norādīja, ka netic tam, ka "Jaunā Vienotība" (JV) varētu tik viegli padoties un piekrist ZZS uzspiestam kandidātam.
Rajevskis skaidroja, ka tādu koalīciju, kurā JV ir gandrīz 50% balsu, var sagraut tikai pati JV, tāpēc politologs nedomā, ka JV varētu pakļauties spiedienam.
Vaicāts, vai bijušā Ministru prezidenta un Saeimas deputāta Krišjāņa Kariņa paziņojums par aiziešanu no partijas "Vienotība" valdes varētu atstāt kādu ietekmi uz JV, Rajevskis atbildēja noliedzoši.
Viņaprāt, būtiskas ietekmes uz JV nebūs, jo Kariņš paziņojis tikai par aiziešanu no valdes, nevis izstāšanos no partijas.
Politologam līdz galam nav saprotams, kāpēc šis Kariņa paziņojums izskanējis tieši budžeta pieņemšanas procesa beigās, nevis, piemēram, pēc budžeta apstiprināšanas valdībā. Rajevskis pieļauj, ka Kariņam ir zināma greizsirdība pret Siliņu un varbūt viņš gaidījis, ka budžeta pieņemšanas process būs savādāks, sarežģītāks.
Kā ziņots, Saeimas deputāti piektdien vakarā pēc trīs dienas ilgām diskusijām pieņēma 2025.gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, paredzot, ka nākamgad valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta. Par valsts budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 34 parlamentārieši.
