Pasaulē
Prezidents Karols Navrockis novembra vidū lūdza Polijas Konstitucionālo tribunālu aizliegt Komunistisko partiju, kas oficiāli tika reģistrēta 2002. gadā. Navrockis norādīja, ka tā pārkāpj Polijas konstitūciju, jo popularizē komunistisko režīmu, kā jūgā Polija atradās no 1945. līdz 1989. gadam.
Konstitucionālais tribunāls paziņoja, ka lēmums nekavējoties tiks pārsūtīts Varšavas apgabaltiesai, kas pārvalda partiju reģistru, lai tā izpildītu lēmumu un aizliegtu Komunistiskajai partijai piedalīties vēlēšanās.
Tiesnese Kristina Pavloviča norādīja, ka "Polijas juridiskajā sistēmā nav vietas partijai, kas slavina noziedzniekus un komunistu režīmus, kas atbildīgi par miljoniem cilvēku, arī mūsu līdzpilsoņu, nāvi".
"Komunistiskā ideoloģija ir pretrunā ar humānajām pamatvērtībām un Eiropas un kristīgās civilizācijas tradīcijām," uzsvēra Pavloviča.
Tomēr joprojām nav skaidrs, kas notiks tālāk, ņemot vērā, ka dažas tiesas, kā arī pašreizējā Polijas valdība atsakās atzīt Konstitucionālā tribunāla pasludinātos spriedumus, jo tas izrādījis lojalitāti iepriekšējai valdībai, ko veidoja nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS).
Pašreizējā premjerministra Donalda Tuska valdība neatzīst dažu Konstitucionālā tribunāla tiesnešu leģitimitāti. Divi no šiem tiesnešiem gatavoja spriedumu arī Komunistiskās partijas lietā.
Konstitucionālais tribunāls atzina, ka Komunistiskās partijas politiskie mērķi nav savienojami ar Konstitūcijas 13. pantu, kas aizliedz tādu politisko partiju pastāvēšanu, kuru programmas pamatā ir tādas totalitāras ideoloģijas kā nacisms, fašisms un komunisms.
Polijas Komunistiskā partija pašreizējā veidolā tika reģistrēta 2002. gadā, taču tā nav pārstāvēta parlamentā, un aptaujas liecina, ka tās atbalstītāju skaits nepārsniedz 1%. Savu politisko ideoloģiju partija raksturo kā "marksismu-ļeņinismu", par partijas simbolu tiek izmantots sirpis un āmurs uz sarkana fona.
Partijas līdere Beāta Koroņa tiesā apgalvoja, ka partijas programma neparedz diktatūras ieviešanu.
Partija arī apgalvo, ka apsūdzības pret to esot balstītas Polijas komunistiskajā pagātnē un nekādi neesot saistītas ar partijas pašreizējo darbību.
Komunistiskā partija pēdējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2023. gadā, nebija izvirzījusi savus kandidātus.
Šis nav pirmais mēģinājums panākt Komunistiskās partijas aizliegumu.
2020. gadā toreizējais Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro iesniedza Konstitucionālajā tribunālā līdzīgu prasību, bet šī gada oktobrī plānotā tiesas sēde tika atlikta uz nenoteiktu laiku, jo Zjobro neieradās.
Saskaņā ar Politisko partiju likumu, ja Konstitucionālais tribunāls konstatē, ka politiskās partijas mērķi vai darbība ir pretrunā ar valsts pamatlikumu, tiesa nekavējoties pieņem lēmumu par tās izslēgšanu no partiju reģistra.
