Pasaulē
Valstij piederošais jāšanas sporta centrs “Kleisti” Rīgas pievārtē jau vairāk nekā desmit gadus ir Latvijas Jātnieku federācijas bezatlīdzības lietošanā. Lai gan līguma termiņš beidzas tikai pēc sešiem gadiem, taču, atklājoties virknei pārkāpumu jātnieku bāzes teritorijām pagājušā gada nogalē aktualizējās jautājums par tā laušanu. Kā iemesls tika minēta “bezsaimnieciska attieksme pret uzticēto īpašumu”. Šā gada 10. janvārī, kā Press.lv informēja IZM, līgumu bija plānots lauzt.
Kādi pārkāpumi tika konstatēti?
Kā TV3 pastāstīja IZM Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktors Raimonds Kārkliņš, sūdzības bijušas gan attiecībā uz zirgu uzturēšanas apstākļiem, gan sanitārajām normām kā staļļos, tā citviet kompleksā. Situācija Kleistos piesaistījusi arī vides speciālistu uzmanību, jo kūtsmēsli tur tiekot glabāti kaudzēs zem klajas debess, nav šim mērķim speciāli izbūvētas novietnes, tādēļ virca nonākusi vidē.
“Tas viss rada bažas par to, vai federācija turpmākajā posmā varēs nodrošināt šī, jāsaka, unikālā sporta infrastruktūras objekta atbilstošu apsaimniekošanu un attīstību,” uzskata Raimonds Kārkliņš. Tajā pašā laikā IZM pārstāvis uzsver, ka ministrija ir atvērta sarunām, jo tās mērķis ir saglabāt un attīstīt jāšanas sportu, nevis iznīcināt to.
Jātnieku federācijas vadībai tika pārmesta arī ugunsdrošības noteikumu neievērošana: inspektoriem pārbaudot ugunsdzēsības krāna skapi, izrādījās, ka šļūtene jau sākusi sairt. Sporta centram tiek pārmests arī notekūdeņu piesārņojums regulāro novecojušās kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas avāriju dēļ. Netālu atrodas pašvaldības atpūtas zona, un izrādās, ka iedzīvotāji peldas dīķī, kurā regulāri ieplūst neattīrīti notekūdeņi.
Pati Jātnieku federācija atzina dažus no minētajiem pārkāpumiem un solīja tos novērst. Kūtsmēslu krātuvi solīja uzbūvēt gada laikā, jo agrāk tam nepietiek līdzekļu. Un vairāk nekā divas stundas ilgušo sarunu laikā federācijas vadība centās pārliecināt valsts pārstāvjus neizlikt sportistus un zirgus no Kleistas un nepārtraukt līgumu. Federācija neparakstīja sporta bāzes kompleksa pieņemšanas un nodošanas aktu.
Latvijas Jātnieku federācija atzina daļu konstatēto pārkāpumu un pauda, ka ir gatava novērst visas nepilnības. Kūtsmēslu novietni paredzēts uzbūvēt gada laikā, jo agrāk tam nepietiek līdzekļu. Vairāk nekā divas stundas ilgušo sarunu laikā federācijas vadība centās pārliecināt ministrijas pārstāvjus nelauzt līgumu un atļaut sportistiem un zirgiem palikt Kleistos. Rezultātā sporta bāzes pārņemšanas akts tā arī netika parakstīts.
Jebkurā gadījumā izglītības ministre Anda Čakša uzskata, ka jātnieku sporta bāze ir nolaista un šādā stāvoklī turpināt to izmantot nevar, tāpēc Latvijas Jātnieku federācijai tā jāatdod atpakaļ Nacionālajam sporta centram, kas turpmāk nodrošinās sportistu treniņus.
Kā trenēsies sportisti, lai izcīnītu medaļas?
Šeit rodas vairāki jautājumi: 22 zirgi, ar kuriem sportisti trenējas un piedalās sacensībās, ir Jātnieku federācijas īpašums. Nacionālajam sporta centram tos neviens neatstās, jo federācijai vienkārši nebūs līdzekļu, lai turētu zirgus staļļos. “Kur valsts ņems tik daudz zirgu, lai turpinātu treniņus un piedalītos sacensībās?” pauž šaubas Jātnieku federācijas vadītājs.
Runājot par līdzekļu izlietojuma necaurspīdīgumu, tiek minēts, ka 2023. gada pavasarī Jātnieku federācijai tika piešķirti 77 000 eiro, kas jāizlieto atbilstoši federācijas darbības jomai. Līdzekļus tika nolemts izmantot materiālu iegādei treniņu manēžas būvniecībai, kas joprojām nav realizēta. Daži federācijas biedri pat iniciēja ārkārtas kongresu, lai , atbrīvotu no amata ilggadējo federācijas prezidentu Blauu par to, ka viņš nav iesniedzis detalizētu budžeta tāmi. Blauam tika uzdoti jautājumi par nesaskaņotu zirgu iegādi un paralimpiešu piemaksām par sasniegumiem, kā arī par to, kur tika iztērēti vairāk nekā 100 000 eiro, ko valsts pagājušajā gadā piešķīra federācijai.
Sarunas turpināsies janvārī, sola abas puses.
Latvijas Jātnieku federācijas ģenerālsekretāre Kristīne Lisovska portālam Press.lv skaidro:
- Mūsu līgums ar valsti vēl nav beidzies – tas būs spēkā vēl sešus gadus. Taču Izglītības ministrija ir nolēmusi vienpusēji izbeigt šo līgumu. Mēs piekrītam visām šīm pretenzijām, visam, ko mums pārmet. Mēs nenoliedzam, ka mūsu darbā ir bijuši trūkumi un nepilnības. Tas viss ir novērsts, visi to redz un zina.
- Valsts pretenzijas attiecās uz sanitārajiem apstākļiem un zirgu turēšanu. Ko jūs par to varat teikt?
- Nekādā gadījumā – zirgi tiek turēti labos apstākļos, visas prasības ir ievērotas. Jūs varat atbraukt un pārliecināties, un tad doties uz citiem staļļiem un salīdzināt apstākļus. Paši redzēsiet atšķirību – kur labāk, kur sliktāk, vai viss atbilst normām, vai visur zirgi tiek baroti un pienācīgi turēti. Barošana ir gaumes jautājums, kādam patīk barot ar auzām un sienu, kāds, ja vēlas, var savam zirgam iegādāties dārgākus našķus – neviens to neierobežo.
- Vai jūs domājat, ka valstij ir vajadzīgas telpas vai zeme, ko tagad Federācija izmanto jāšanas nodarbībām?
- Runa ir par 14 hektāru lielu platību – tas ir viens liels īpašums. Tajā ietilpst gan telpas, gan staļļi, gan atklātas platības uz lauka, gan manēža. Plašas, skaistas teritorijas. Izglītības ministrijai ir savi plāni attiecībā uz šīm teritorijām, un viņiem ir tiesības uz tām, jo tās ir viņu īpašums. To, vai mums izdosies viņus pārliecināt, lai viņi atstāj mums šīs vērtīgās teritorijas, lai Latvijas Jātnieku federācija varētu turpināt savu darbu, rādīs laiks. Cik veiksmīga būs šī cīņa, ir cits jautājums, tas atkarīgs no valdes lēmuma, pie tā šobrīd strādā juristi.
- Kādas ir perspektīvas?
- Esam vienojušies, ka turpināsim sarunas par optimālu saimniekošanu Kleistos, vienlaikus turpinot attīstīt jāšanas sportu šajā teritorijā.
- Izglītības un zinātnes ministrijas izplatītajās preses relīzēs uzsvērts, ka sportistu sagatavošanai jāšanas sportā jābūt veiksmīgākai.
- Spriediet paši – mūsu mazajā Latvijā tikai no mūsu Jātnieku federācijas ir divi olimpieši! Vai tas ir daudz vai maz? Un viens no viņiem divas reizes ir izcīnījis zeltu – Kristaps Neretnieks, kurš piedalījies divās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas.
Otrs mūsu lepnums ir paralimpietis Rihards Snikus, kurš piedalījies veselās četrās olimpiādēs. Iepriekš viņš izcīnīja sudraba medaļas, savukārt no pēdējām olimpiskajām spēlēm Parīzē viņš atveda divas pelnītas zelta medaļas.
Divkārtējais paraolimpiskais čempions Rihards Snikus ir apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Uzskatu, ka mazai Latvijai tas ir ļoti liels sasniegums! Tikai ne visi to spēj novērtēt.
- Vai ir kāds finansiāls atbalsts no valsts puses?
- Jā, tas tiek sniegts sporta pasākumiem konkursa kārtībā. Pērn no Izglītības ministrijas budžeta saņēmām 22 000 eiro tieši sacensību organizēšanai.
- Valsts nefinansē staļļu uzturēšanu un treneru darbu?
- Nē, mēs uzturam sevi paši, esam bezpeļņas organizācija.
Šobrīd Latvijas Jātnieku federācijā ar jāšanas sportu nodarbojas 100 bērni ar divdesmit diviem zirgiem. Pavisam federācijas staļļos ir 131 zirgs.
