Patlaban šādu pieeju īsteno Kuldīgas novadā, kur konstatēts COVID-19 uzliesmojums. Ministre pauda, ka šie testi nav tik precīzi kā tradicionālie deguna un rīkles iztreipes testi, tomēr tie, pēc politiķes sacītā, ir gana precīza vīrusa klātbūtnes noteikšanā. Siekalu testu ņemšana arī esot efektīva metode uzliesmojumu gadījumos.
"Šo arī plānojam izmantot plašāk. Pašlaik notiek sarunas ar laboratorijām par vienota protokola akceptēšanu," skaidroja Viņķele.
Ministre tostarp vērsa uzmanību uz publiskajā telpā sastopamajām nepatiesībām par COVID-19 un ap to saistītajiem statistikas datiem. Viņa skaidroja, ka globālie mirstības rādītāji stacionētajiem COVID-19 pacientiem sasniedz 24%, kas, ministres ieskatā, ir ļoti augsts rādītājs konkrētajā diagnozes grupā.
Jau ziņots, ka no visiem reģistrētajiem COVID-19 gadījumiem vismaz 128 jeb 9% personas ir ārstniecības iestāžu darbinieki vai ārstniecības personas, kuras strādā sociālās aprūpes iestādēs, norādīts Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā.
Tāpat ziņojumā klāstīts, ka kopumā 264 gadījumos jeb 18,6% laboratoriskās izmeklēšanas brīdī COVID-19 infekcija noritēja bez simptomiem.
Vienlaikus ministrijas ziņojumā tika pētīta mirušo personu, kurām bija apstiprināta saslimšana ar COVID-19, vecumu dinamika. Atklājās, ka mirušo pacientu vecums svārstās no 52 līdz 99 gadiem un to vidējais vecums ir 75 gadi. No visiem nāves gadījumiem teju ceturtā daļa bija vecumā zem 60 gadiem.



