Viņš norādīja, ka ir ārpus valdības un viņam informācija par situāciju Inčukalna gāzes krātuvē ir tikai no masu medijiem.
"Man nav informācijas par reālo pieejamo dabasgāzes apjomu krātuvē. To, ko es zinu, ka ne visi siltumapgādes uzņēmumi ir nodrošinājušies ar resursiem tieši naudas trūkuma dēļ. Politiski ir jārūpējas, lai tas tā nebūtu," teica Pīlēns.
Viņaprāt, ir arī svarīgi, lai krīzes dēļ neapstājas kādas tautsaimniecības komponentes. Šogad inflācijas dēļ Valsts kase pildoties labi, taču naudas pirktspēja nākamgad jau būs pavisam cita.
"Ja inflācija aug un tautsaimniecība krīt, man ir lielas bažas, ka tad tiešām būs grūta izeja no šīs situācijas. Mēs uzņēmējdarbībā analizējam katru siltuma avotu, tā jaudas, diversifikācijas iespējas, pārejam uz citiem siltuma nesējiem, saprotot, ka industrija noteikti nebūs prioritāte pirms pansionātiem, skolām, mājokļiem," skaidroja Pīlēns.
Tādēļ svarīgi ir saprast, vai krīzes situācijā jau šobrīd nav iespējams vienoties par maksimālo piegādājamo temperatūru, kur to pieļauj situācija, piemēram, dzīvojamajam fondam, biroja ēkām u.c.
Eiropas direktīva nosakot par 15% samazināt dabasgāzes patēriņu Eiropas Savienībā. "Nevar tikai vicināt direktīvas karogu un reāli neko nedarīt. Ir savlaicīgi jādod signāli tautsaimniecībai, sociālajai sfērai, negaidot 1.oktobri. Tostarp izveidojot enerģijas valsts monopoluzņēmumu virspeļņas pārdali par labu patērētājam sociālajā un tautsaimniecības sektoros. Vajadzētu tagad pataupīt, lai varētu izvilkt februāri, martu, aprīli, kad būs visgrūtāk, arī sociālā jomā," uzsvēra Pīlēns.