Pasaulē
Veselības aprūpi par svarīgāko atzinuši 35,2% pētījuma dalībnieku, ekonomisko attīstību - 20,6% respondentu, bet drošību un aizsardzību - gandrīz tikpat jeb 20,1% aptaujāto.
Pētījums atklāj, ka iedzīvotāji kritiski vērtē veselības aprūpes nozares finansējuma izlietojumu - tikai 7,9% uzskata, ka tas tiek iztērēts lietderīgi. Īpaši kritiski ir pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, kuru ilgstošā pieredze veselības aprūpē rada lielāku neuzticību sistēmai, noskaidrots pētījumā.
Dati izgaismo arī tendenci, ka finansiālu iemeslu dēļ 41% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir nācies atteikties no ārsta vizītes vai ārstēšanas. Šī problēma ir īpaši akūta zemāko ienākumu grupās. Piemēram, mājsaimniecībās ar ienākumiem līdz 450 eiro uz cilvēku tikai 5,4% iedzīvotāju veselības aprūpi uzskata par ļoti pieejamu, bet gandrīz 16,7% - par nepieejamu.
Savukārt augstāko ienākumu grupā - virs 1301 eiro uz cilvēku - pozitīvs vērtējums par sistēmas pieejamību ir sastopams gandrīz sešreiz biežāk, attiecīgi 35% pret 5,4%.
Tāpat, respondentu skatījumā, lielākās veselības aprūpes problēmas ir garās rindas pie ārstiem un speciālistiem, to atzinuši 77,2% aptaujāto.
Vienlaikus nepietiekamu valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību par lielāko problēmu atzinuši 61,5% respondentu, bet medikamentu pieejamību un cenas - 36,8% aptaujāto.
Pētījuma pilnā versija no 23.septembra būs brīvi pieejama "PowerHouse Latvia" tīmekļvietnē.
Jau ziņots, ka Analītikas un vadības grupa "PowerHouse Latvia" kopā ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem 23.septembrī Rīgā, viesnīcā "Hotel Bergs Suites", prezentēs pētījuma "Veselības ekonomikas barometrs 2025" rezultātus.
Pētījuma mērķis ir pievērst sabiedrības un politikas veidotāju uzmanību Latvijas veselības aprūpes nozares finansēšanas problēmjautājumiem, kā arī identificēt iespējamos stratēģiskos investīciju virzienus.
Pasākuma laikā notiks pētījuma rezultātu prezentācija, kā arī ekspertu diskusija par veselības ieguldījumu nozīmi valsts makroekonomiskajā attīstībā.
Pasākumā piedalīsies veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Karina Palkova, kā arī Latvijas Bankas un "WifOR Institute" eksperti, kas skaidros, kā veselības ieguldījumi var kalpot par instrumentu ekonomikas izaugsmei.
Gaidāma arī diskusija "Miljards veselībai: kur to rast un kā gudri ieguldīt?" Tajā piedalīsies Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV), Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks veselības politikas jautājumos Svens Henkuzens, kā arī Pacientu organizāciju tīkla valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele. Diskusijā piedalīsies arī Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Kā norāda pasākuma organizatori, Latvijas veselības aprūpes sistēma joprojām cieš no hroniska nepietiekama finansējuma, cilvēkresursu trūkuma un nevienlīdzīgas pakalpojumu pieejamības. Šīs problēmas rada barjeras pacientiem un apdraud valsts ekonomikas ilgtspējīgu attīstību - to apstiprinot arī pētījums.
Pētnieki uzsver, ka veselības aprūpes finansējums Latvijā būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Saskaņā ar sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam plānots, ka finansējums veselības aprūpei 2027.gadā veidos 6% no IKP, taču šobrīd joprojām ir 4,6%. Tas kavē ne tikai pieejamības un kvalitatīvas veselības aprūpes iespējas pacientiem, bet arī rada zaudējumus darba tirgum un ilgtermiņā bremzē valsts ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, uzsver pētījuma autori.
Pētījumu izstrādāja "PowerHouse Latvia" sadarbībā ar RSU Sociālo zinātņu fakultāti, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Pacientu organizāciju tīklu un "WifOR Institute". To atbalsta Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) un Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācija.
