Ministrs norādīja, ka Latvija ir drošībā, bet ir jāstrādā, lai tā būtu arī turpmāk. Tāpat ir jāpanāk, lai visi ārvalstu karavīri ir integrēti vidē un valstī, kurā tie atrodas. Tas nozīmē, ka tie ir ne tikai solidaritātes karavīri, bet arī karavīri, kuri būs spējīgi vajadzības gadījumā karot un aizsargāt aliansi.

Dānijas aizsardzības ministrs Mortens Bodskovs žurnālistiem teica, ka viņa ierašanās Latvijā ir vēl viens solis ciešākai sadarbībai un NATO teritorijas sargāšanā. "Šeit ir Dānijas karavīri, un viņi šeit arī paliks," piebilda ministrs.

Bodskovs norādīja, ka patlaban esam grūtā laikā, kad Eiropā ir paaugstināti drošības riski, ar to atgādinot Krievijas iebrukums Ukrainā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Jau ziņots, ka 26.aprīlī Latvijā ieradās pirmie Dānijas Karalisko bruņoto spēku 1. brigādes karavīri, demonstrējot Dānijas apņēmību sniegt ieguldījumu NATO austrumu flanga aizsardzībā. Dānijas bruņoto spēku karavīri un tehnikas vienības turpināja ierasties Latvijā līdz pat maija sākumam.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Dānijas parlaments 21.aprīlī ar balsu vairākumu atbalstīja valdības priekšlikumu nosūtīt uz Latviju līdz 1000 Dānijas karavīru.

Dānijas karavīri jau līdz šim ir pildījuši dienesta pienākumus Ādažu bāzē izvietotajā NATO Daudznacionālajā divīzijas štābā "Ziemeļi".

Nacionālie bruņotie spēki nodrošina uzņemošās valsts atbalstu, izvietojot Dānijas karavīrus Ādažu bāzē, un tie iekļaujas Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā. Uzturēšanās laikā Latvijā Dānijas karavīri piedalīsies kopīgos treniņos ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citu sabiedroto valstu vienībām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Dānijai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas bruņoto spēku attīstībā, un tā ir bijusi viena no vadošajām Ziemeļvalstīm politiskā atbalsta un praktiskās palīdzības sniegšanā Latvijai.

Patlaban Ādažos ir izvietota arī NATO Kaujas grupa, kurā dienē dažādu valstu karavīri.