Pagaidām papildus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Zemessardzes izvietošana uz Latvijas - Baltkrievijas robežas nav nepieciešama, šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Viņš sacīja, ka Baltkrievijas pusē ir palielinājusies karavīru klātbūtne, bet tas nenozīmē, ka Latvijai būtu jāpalielina sava klātbūtne, jo pašlaik tā ir pietiekama. Pabriks uzsvēra, ka situāciju nevar nemitīgi eskalēt un aicināja Baltkrievijas pusi samazināt militāro klātbūtni pie Latvijas robežas.
Tāpat ministrs pauda nožēlu, ka Baltkrievijas puse faktiski ir izbeigusi dialogu ar Valsts robežsardzi, līdz ar to pašlaik nepastāv tiešā saikne, lai potenciālo negadījumu laikā varētu operatīvi sazināties ar Baltkrievijas pusi un noskaidrot vajadzīgo informāciju.
"Mēs nebūt neesam nobijušies, bet es uzskatu, ka lēmums pārtraukt dialoga uzturēšanu ar Latviju, no Baltkrievijas puses bijis tuvredzīgs solis, un nav izdevīgs abām valstīm," uzsvēra Pabriks, piebilstot, ka pašlaik Latvijai un Baltkrievijai būtu jāatgriežas pie 2014.gada noslēgtās vienošanās, kurā tika noteiktas darbības, kuras var notikt uz robežas, un tas nozīmētu arī dialoga atjaunošanu starp valstu robežpunktiem.
Ministrs sacīja, ka starp valstīm ir iespējami dažādi nopietni konflikti, bet kontaktu uzturēšana krīzes apstākļos ir vitāli nepieciešama. "Man nav saprotama Baltkrievijas vēlme šos kontaktus neuzturēt," sacīja ministrs.
Tāpat Pabriks pauda, ka mākslīgi izveidotā migrantu krīze nebūs labvēlīga pašai Baltkrievijai. "Mēs būsim pēdējie, kuri pakļausies spiedienam vai spēka politikai. Mēs neprasām Baltkrievijas pusei piekāpties ar savām spēka pozīcijām, bet gan aicinām uz veselā saprāta izmantošanu".
Šobrīd situācijas atrisināšanai būtu jāsper vairāki soļi, pirmkārt, būtu jāsamazina karaspēka uzturēšana pie Latvijas robežām, kā arī jāizved no pierobežas personas ar snaiperšautenēm un citiem smagākiem ieročiem, jo tas neatbilst 2014.gada noslēgtajam līgumam starp Latviju un Baltkrieviju.
Aizsardzības ministrs sacīja, ka Baltkrievijai ir jāuzņemas atbildība par notiekošo uz Latvijas austrumu robežas, un ja tas netiks izdarīts, tad Latvijas rietumu sabiedrotie atbalstīs Latviju, pielietojot dažādus mehānismus, kuri tiks vērsti, lai apturētu Baltkrievijas īstenoto hibrīdkaru. "Sabiedrotie mūs viennozīmīgi atbalstīs".
Kopš 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 683 cilvēki.
Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizvadītajā diennaktī aizturēto cilvēku nav. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 25 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Kā ziņots, valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējā situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.
