Pasaulē
Valdība ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka plāno pārvirzīt 1% no pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla uz pensiju 1. līmeni. Kādu ietekmi tas var atstāt uz pensiju vai tās daļas apmēru, tiem, kuru pensionēšanās vecums iestāsies vairāk kā pēc 10 gadiem?
Atbilde:
Jā, ne burtiski šāds plāns, bet idejiski līdzīgs ir, kura ideju sniegšu sekojoši, un saskaņā ar vairāku atbildīgo ministru publiskiem paziņojumiem, tas tiek realizēts, lai atrisinātu šī brīža fiskālās problēmas un sekojoši tiek apgalvots, ka tas būtiski neietekmēs nākotnes pensijas, bet ļaus saglabāt esošo pensiju sistēmu un spēju izmaksāt pensijas šī brīža pensionāriem.
Tāpat jāmin, ka šis risinājums tiek plānots terminētam 4 gadu periodam, t.i. piedāvātie grozījumi “Valsts fondēto pensiju likumā” neparedz pārvirzīt 1% no pensiju valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā kapitāla uz valsts nefondēto pensiju shēmu, bet paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim samazināt iemaksu likmi par 1 procentpunktu valsts fondēto pensiju shēmā un pārcelt to uz valsts nefondēto pensiju shēmu.
No Saeimas opozīcijas deputātu uzdotajiem jautājumiem Labklājības ministram un Finanšu ministram, un sekojoši saņemtajām atbildēm izriet, ka būtiski ir, lai, pārskatot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi pensiju 2. līmenim, nemazinātos kopējās iemaksas (1.+2.līmenis) pensiju kapitāla uzkrāšanai.
Pārdalot iemaksu likmi par labu 1. pensiju līmenim, no vienas puses palielinās valsts pensiju speciālā budžeta nākotnes saistības, bet no otras puses – palielinās ieņēmumi, ar kuriem šīs saistības izpildīt.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem vidējais ikgadējais pensiju 2.līmeņa ienesīgums periodā 2003. - 2023.gads (21 gads) bija 3,5% vidēji gadā, savukārt vidējais ikgadējais pensiju l. līmeņa kapitāla indekss šajā perioda bija 1,0973 jeb ik gadu kapitāls pieauga vidēji par 9,7%.
Lai salīdzinātu ienesīgumu no valsts nefondēto pensiju shēmas jeb 1.pensiju līmeņa un valsts fondēto pensiju shēmas jeb 2.pensiju līmeņa, tiek skatīts hipotētisks piemērs, kurā iedzīvotājs 2020.gada sakumā iemaksā 1.pensiju līmenī 100 euro un 2.pensiju līmenī 100 euro.
2.pensiju līmeņa ienesīgums no 2020.gada līdz 2023.gadam atbilst vidējam svērtajam valsts fondēto pensiju plānu ienesīgumam. 2020.gadā iemaksātie 100 euro 1.pensiju līmenī, nodrošinās iedzīvotājam pensiju kapitālu 136,79 euro apmērā (136,79=100* 1,0632* 1,1357* 1,1329), savukārt 2. pensiju līmenī tiks uzkrāts pensiju kapitāls 107,65 euro apmērā (107,65=100*(1+2,1%)*(1+9,1%)*(1-14,1 %)*(1+12,5%)). *
Tāpēc vienkāršotajā piemērā 1.pensiju līmenis tika aktualizēts 3 reizes, savukārt 2.pensiju līmenī ienesīgums tika noteikts par četriem gadiem
Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, ja 1 procentpunktu no valsts fondēto pensiju shēmas (pensiju 2. līmeņa) pārnestu uz pensiju 1. līmeni, speciālā budžeta ienākumi palielinātos 2025.gadā par 104 milj. euro, 2026.gadā – 162 milj. euro, 2027.gadā – 171 milj. euro un 2028.gadā - 179 milj. euro.
Savukārt, raugoties no nākotnes vecuma pensionāra puses – tas, vai iemaksu likmes pārdale starp pensiju līmeņiem negatīvi vai pozitīvi ietekmēs personas nākotnes pensijas apmēru, ir atkarīgs no tā, kādi būs vidējā ienesīguma rādītāji pensiju 2. līmenī un kādi būs indeksi, kas piemērojami pensiju 1. līmeņa kapitāla indeksācijai.
Tādējādi ietekme atkarīga gan no finanšu kapitāla tirgus, gan demogrāfisko un makroekonomisko rādītāju attīstības tendencēm.
*Pensiju kapitālu (1.līmenī) aktualizē tikai par iepriekšējiem gadiem. Ja cilvēks iet pensijā 2024.gada beigās, tad 2024.gadā pensiju kapitālu 1.līmenī neaktualizēs, savukārt 2.pensiju līmenī ienesīgums tiek aprēķināts katru dienu līdz pat brīdim, kad cilvēks pensionējās.
