Rīgas maratons noteikti rādīs pozitīvu piemēru citām pasaules valstīm, kā liela apjoma pasākumu Covid-19 epidemioloģiskos apstākļos novadīt droši un veiksmīgi, aģentūrai LETA sacīja maratona direktors Aigars Nords.
Viņš uzsvēra, ka izvelētie drošības pasākumi maratona laikā jau pirmsākumos samazina risku inficēties ar Covid-19.
"Šogad nav tas ierastais skats, kad viss lielais pūlis skrien gar krastmalu. Šogad starti tika sadalīti, un tas rada drošu epidemioloģisko vidi," skaidroja maratona rīkotājs.
Tāpat Nords pateicās sabiedrībai, kura bija pretimnākoša.
"Mēs aicinājām maratonā piedalīties tikai skrējienu dalībniekus, proti, šogad atnākušo ģimeņu, kuri vēro un atbalsta skrējējus, ir daudz mazāk," skaidroja Nords.
Viņš informēja, ka divu dienu laikā dažādu distanču skrējienos piedalījās ap 10 000 cilvēku.
Kā novēroja aģentūra LETA, masveidīgāko distanču maršrutos nebija līdzjutēju pūļu, taču vietām, galvenokārt starta un finiša zonās, skatītāju bija vairāk.
Pirms skrējiena dalībniekiem bija jāuzrāda attiecīgās krāsas aproces, kas ļauj startēt noteiktajā drošības koridorā. Šie drošības koridori bija saglabāti arī finišā.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem dzeršanas punktos skrējēji varēja saņemt ūdens pudeles, nevis glāzītes. Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad izklaides zonu maratona maršrutā bija ievērojami mazāk, taču atsevišķās vietās bija izvietotas teltis, kur viens vai divi cilvēki skaļruņos uzmundrināja skrējējus.
Jau vēstīts, ka pasākuma drošības protokols tika pielāgots epidemioloģiskajai situācijai, paredzot trīs dažādu drošības līmeņu startus. Zaļais starts pulcēja un kopīgu startu nodrošināja vakcinētajiem un Covid-19 pārslimojušajiem dalībniekiem ar derīgu Eiropas Savienības (ES) digitālo sertifikātu. Dzeltenajā startā izkliedēti un ar individuālu starta laiku startēja dalībnieki ar sertifikātu par negatīvu Covid-19 testu. Savukārt virtuālais starts bija paredzēts tiem dalībniekiem, kuri nevēlējās startēt klātienē vai veikt testu.
