Pasaulē
Pēc Valsts valodas likuma grozījumu pieņemšanas krievu valoda tika izslēgta no mācību programmas Latvijas skolās. Palikušas ir tikai pašvaldības finansētie krievu valodas pulciņi.
Taču tie nav obligāti un notiek tikai pēc mācību stundām, turklāt, lai tie varētu notikt, vecākiem ir jāvēršas ar pieteikumu pie skolas vadības, bet skolai – jāmeklē skolotāji, kas būtu ar mieru nākt un strādāt ar slodzi tikai trīs stundas nedēļā. Rīgas 13. vidusskola ar šo uzdevumu ir veiksmīgi tikusi galā. Kopš mācību gada sākuma šeit darbojas vienlaicīgi vairāki krievu valodas pulciņi.
Piektdien Press.lv apmeklēja nodarbības uzreiz divos šādos pulciņos – Krievu valodas klubā un pulciņā “Krievu valoda un mēs”.
Pirms mācību stundas sākuma visi organizatoriskie momenti tiek risināti latviešu valodā - skolotāja Olga Grišuļenoka starpbrīžos ar otrās klases skolēniem sazinās tikai valsts valodā. Tiklīdz atskan zvans un sākas nodarbība, skolotāja pāriet uz krievu valodu.
- Šodien ir sestā mācību stunda krievu valodā. Atcerēsimies, pagājušajā stundā mēs lasījām dzejoli, kuru es lūdzu jums iemācīties no galvas. Tas ir Ivana Surikova dzejolis “Ziema”.
Bērni stiepj rokas, lai klases priekšā nodeklamētu mājās iemācīto dzejoli. Gribētāju ir vairāk, nekā atvēlētais laiks. Vispirms bērni pēc kārtas skata no savām vietām, pēc tam – ar izteiksmi klases priekšā.
-Uzdevums ir deklamēt dzejoli ar izjūtu, ne tikai izrunāt vārdus, bet tā, lai mēs visi ieklausītos, - mudina skolotāja. - Nevajag steigties, izturam pauzi!
Skolotāja sola noklausīties visus. Varbūt nākamajā mācību stundā. Šodienas mācību stundas programmā paredzēts arī kopīgi lasīt un apspriest stāstu par ziemu.
Pēc nodarbības otrās klases skolēni press.lv pastāstīja, kāpēc viņi izvelējušies apmeklēt krievu valodas pulciņu:
Glorija: Mums labi māca, mēs daudz ko apgūstam, dažādu dzejnieku dzejoļus mācāmies no galvas. Mēs mācāmies dažādas tēmas. Šodien mums stāstīja par to, kas ir homonīmi un radniecīgi vārdi. Mācījāmies arī tēmu par teikuma locekļiem – mācījāmies atrast teikuma priekšmetu un izteicēju. Es lasīju grāmatu krievu valodā “Viss, viss, viss par gudro sunīti Sonju”.
Dima: Es jau varu lasīt krieviski, un man ļoti patīk šī pēdējā krievu valodas stunda piektdienās, jo šeit var lasīt krieviski.
Veronika: Krievu valoda ir mūsu dzimtā valoda. Mums par to ir jāzina viss. Mācīties dažādus dzejoļus, zināt, kas tos sarakstījis, prast pareizi runāt, jo tā ir valoda, ko mēs lietojam mājās. Mēs gribam to saglabāt un neaizmirst. Un rakstīt bez kļūdām!
Eva: Klubā mēs uzzinām daudz jauna par dzimto valodu, ko iepriekš nezinājām. Dažādas interesantas lietas.
Lea: Visi mūsu radinieki zina krievu valodu, mēs taču vēlamies ar viņiem sazināties vienā valodā, vai ne? Ir diezgan daudz citu cilvēku dažādās pasaules valstīs, kuri arī zina krievu valodu. Vienmēr visu varu sarunāt, ja prot kopīgu valodu.
- Neviens jūs nespiež nākt šurp pēc skolas stundām, tā ir brīvprātīga lieta. Nav ne eksāmenu, nav ne atzīmju. Taču jūs nākat. Kāpēc?
Stepans: Tāpēc, ka mēs gribam vairāk apgūt krievu valodu un mums vēl ir jāpamācās lasīt, lai mēs ātrāk varētu lasīt tekstus krievu valodā.
Katja: Mums vajag vēl vienu stundu, jo mēs daudz ko apgūstam, dzejoļus un gramatiku, mācāmies pareizi rakstīt, jo krievu valoda ir diezgan sarežģīta un prasa vairāk pūļu un laika. Mājās ar vecākiem es arī komunicēju, taču skolā mēs valodu apgūstam padziļināti, mums māca visādas nianses
Dāvids: Ja mums nebūtu papildu krievu valodas nodarbību, mēs sāktu aizmirst krievu burtus. Arī tagad mēs dažreiz jaucam krievu burtus ar latviešu burtiem, jo visus priekšmetus mācāmies latviešu valodā. Es negribētu aizmirst krievu burtus. Tā ir mana dzimtā valoda.
Krievu valodas skolotāja Olga Grišuļenoka saka:
- Lai bērniem būtu interesanti mācīties dzimto valodu, daudzus uzdevumus dodu rotaļu formā – tās ir mīklas, šarādes un dažādi aizraujoši uzdevumi, kuros bērniem ir jāievieto vārdos trūkstošie burti. Un tie nav tikai teksti, bet tādi spilgti valodas uzdevumi krievu valodā: tagad es izdalīšu zīmējumus: tas ir kaķis, kas ir ne tikai jāizkrāso, bet arī jāievieto trūkstošie burti attēlā redzamajos vārdos. Risināt uzdevumus krievu valodā ir ļoti interesanti un neparasti. Tagad mēs atcerēsimies, kā rakstīt šos vārdus, piemeklēsim pārbaudes vārdus un kopā tiksim galā ar šiem sarežģītajiem uzdevumiem. Un vienlaicīgi izkrāsosim kaķi.
Un, lai otrās klases skolēniem ziemas brīvdienās nebūtu pārtraukumu krievu valodas apguvē, es viņiem devu uzdevumu rast iespēju lasīt krievu valodā un pilnveidot sevi. Galu galā brīvdienās laika būs pietiekami daudz.
Tikmēr skolotāja Larisa Uhova, kura šajā skolā strādā jau 41 gadu, vada interešu pulciņu vēl vienai otrai klasei:
- Es bērniem uzdevu šarādes par dzīvnieku nosaukumu tēmu. Tas tiek darīts, lai viņi bagātinātu savu vārdu krājumu. Tagad mēs strādājam komandās - bērni strādā divatā pie vienas šarādes, katram galdam tiek iedota viena šarāde. Un bērniem burtu masā ir jāatpazīst pazīstami dzīvnieku nosaukumi. Kura komanda atradīs vairāk šādu nosaukumu, tā arī uzvarēs. Tā mēs šādā rotaļu veidā mācāmies leksiku un gramatiku.
No pirmās klases šiem bērniem ir tikai viena krievu valodas stunda nedēļā. Ar to pavisam nepietiek, lai apgūtu valodu labā līmenī. Daži bērni nodarbojas ar privātskolotājiem, viņu vecāki rūpējas, lai bērni apgūtu dzimto valodu. Un visiem, kas vēlas papildus oficiālajai krievu valodas stundai apgūt valodu, ir šāda iespēja mācīties to pulciņā. Taču mums ir tikai viena nodarbība nedēļā, protams, ar to nepietiek, lai paspētu valodu apgūt labā līmenī, gribētos vismaz divas papildu nodarbības nedēļā. Taču mēs izmantojam tās iespējas, kas mums ir.
Mans pulciņš astoņgadīgajiem bērniem saucas “Krievu valoda un mēs”. To apmeklē 13 otrklasnieki, tā nav visa klase. Tie ir bērni, kuru vecāki ir uzrakstījuši pieteikumus. Kam ir interese, tie arī nodarbojas. Protams, mēs mācāmies arī grūtākas tēmas - sarežģīto krievu valodas gramatiku, apgūstam teikuma locekļus. Mācāmies, kas vārdkopas. Grūti, bet interesanti.
Zināšanas, ko apgūstam klasē, nostiprinām pulciņā. Cenšos jebkuru tēmu pasniegt tā, lai tā būtu interesanta. Kad esam kaut ko apguvuši. spēlējam vārdos pēc pilsētu spēles principa: katram jānosauc vārds, kurš sākas iepriekšējā vārda pēdējo burtu. Šādā veidā mācīties valodu ir daudz interesantāk. Tagad es esmu izdalījusi šarādes, bērni sēž un atzīmē dzīvnieku nosaukumus. Pirms tam viņi skaitīja dzejoli, taču noklausīties visus nav laika. Vēl jāpapraktizējas arī jaunu tekstu lasīšanā. Vienā mācību stundā paspētu visu ir vienkārši nereāli, lai. Tagad pabeigsim risināt šarādes un sāksim lasīt Ļeva Tolstoja stāstu “Haizivs”. Tas ir īss, bet ļoti interesants.
-Bērniem patīk?
-Bez attaisnojoša iemesla stundas neizlaiž. Tikai tad, ja kāds ir slims. Šobrīd slimo pieci bērni. Tāpēc esam tikai astoņi.
Vecāki ir ļoti apmierināti par iespēju mācīties krievu valodu, kaut vai papildus nodarbībās. Galu galā ir skolas, kur šādu nodarbību nav vispār – tur vai nu vecāki nav izteikuši vēlmi mācīt bērniem dzimto valodu, vai arī nav skolotāja, kurš varētu pasniegt divas trīs stundas pulciņā.
- Kā, pēc jūsu domām, pāreja uz mācībām latviešu valodā ir ietekmējusi skolēnu rakstītprasmi, kad viņi raksta dzimtajā valodā?
- Pirmajā klasē tas nebija tik jūtami, bet tagad arvien biežāk ievēroju, ka, pildot uzdevumus krievu valodā, viņi jauc latviešu burtus ar krievu burtiem. Mēs uzlabojam viņu rakstītprasmi ar šādām šarādēm, jo daudzi dzīvnieku nosaukumi ir vārdi, kuru rakstība ir jāiegaumē no galvas. Protams, bērni ir ļoti aizņemti arī ar citiem mācību priekšmetiem, daži apmeklē privātskolotājus. Daži bērni iet pat pie krievu valodas pasniedzējiem, lai nezaudētu šo prasmi, jo mēs nevaram visu apgūt klasē. Krievu valodas apguve prasa daudz laika.
- Ko pulciņa laikā dara tie bērni, kas nenāk uz jūsu nodarbībām?
- Viņi ir pagarinātās dienas klasē, pilda mājasdarbus. Daži bērni dzied korī.
“Nav smuki rakstīt vēstules radiniekiem ar kļūdām.”
Mēs jautājām bērniem, kāpēc viņi nolēma apmeklēt krievu valodas pulciņu? Ko tas viņiem dod? Jūs taču varat komunicēt mājās vai pagalmā ar draugiem, vai ne? Vai ar to nepietiek? Lūk, viņu atbildes:
Daniks: Tikai ar komunikāciju pagalmā vai mājās nepietiek. Mēs ejam nākam, lai papildus apgūtu valodu, lai zinātu vairāk vārdu krievu valodā. Mēs šeit arī lasām grāmatas. Man mājās ir daudz grāmatu - gan krievu, gan latviešu valodā, visi plaukti ir pilni. Es varu lasīt, ko vien vēlos.
- Kādu grāmatu tu pēdējā laikā esi izlasījis?
- Es izlasīju grāmatu “Kotobojs” krievu valodā. Tas ir stāsts par kaķu piedzīvojumiem, kuri dodas pat jūrā.
Artūrs: Man patīk pasakas.
Nastja: Es apmeklēju šo pulcinu, lai iemācītos bez kļūdām rakstīt un varētu rakstīt vēstules krievu valodā,. Nav smuki rakstīt vēstules radiniekiem ar kļūdām. Lai viņi nedomātu, ka esmu analfabēte.
Daša: Jo vairāk valodu es zinu, jo labāk. Es mācos krievu valodu, lai es šo valodu neaizmirstu, lai bez problēmām varētu tajā rakstīt.
Kirils: Mans tētis dzīvo Krievijā, tāpēc man ir jāzina krievu valoda, lai ar viņu sazinātos.
Deniss: Krievu valoda ir trešā sarežģītākā valoda. Varbūt kādreiz tā noderēs manā darbā. Lai gan es vēl nezinu, ko es darīšu, kad izaugšu.
Lai bērni vingrinātu mutvārdu runu un slīpētu prasmi uzdot jautājumus, Larisa Uhova dažkārt rīko jautājumu un atbilžu stundas, piemēram, vienā no šādām nodarbībām bērni varēja uzdot jautājumus krievu valodā pašai skolotājai.
Nastja: Mēs jautājām skolotājai, kāda ir viņas mīļākā krāsa, kāda ir viņas mīļākā kleita, kur viņa dzīvo, kādus ēdienus viņa izvēlas un citas lietas.
Daniks: Man mājās ir vārdnīcas, dažas no tām ir pat pagrabā, tētis dažreiz nāk un ņem tās darbam. Es arī dažreiz tās lasu. Vēl es rakstu dzejoļus krievu valodā. Ideju mazliet aizņēmos no smešarikiem, mammai īpaši nepatika. Tagad rakstu tikai pats. Lai uzrakstītu dzejoli, ir labi jāmācās krievu valoda.
Olga Grišuļenoka atzīmē, ka materiālu krievu valodas apguvei ir pietiekami daudz:
- Man nav grūti sagatavoties stundai, metodiskos materiālus es sastādu pati. Bērniem šādas nodarbības ir interesantas, tās ir ļoti dzīvas, diezgan piesātinātas un aizraujošas. Stunda paiet ļoti ātri, mums nav laika nogurt. Liekam uzsvaru uz pasakām, mīklām, lasām stāstus. Bet ir arī nodarbības, kad pievēršam uzmanību pareizrakstībai. Žēl, ka ir tikai viena nodarbība nedēļā. Ja būtu divas vai trīs, būtu ļoti labi. Būtu vairāk laika, lai vingrinātu izrunu, īpaši lasīšanu. Būtu vairāk laika attīstīt savu runu.
-Vai skolas vakaros jūs izmantojat skolēnu talantus? Vai viņi deklamē dzejoļus, ko jūs mācāties krievu valodas pulciņā?
- Jā, tas notiek. Mēs piedalāmies arī deklamēšanas konkursos. Viena meitene pat piedalījās konkursā un skaitīja dzejoli ķīniešu valodā. Pagājušajā gadā mūsu skolā vēl mācīja ķīniešu valodu, un tagad šī meitene turpina studēt ķīniešu valodu Latvijas Universitātē. Viņa apmeklē arī krievu valodas pulciņu mūsu skolā un, protams, skaita dzejoļus krievu valodā. Mūsu bērni ir daudzpusīgi attīstīti.
