Pasaulē
Tas nozīmē, ka drošības situācija reģionā vidējā termiņā un ilgtermiņā saglabāsies saspringta un Krievija turpinās apdraudēt Latvijas un tās iedzīvotāju drošību.
"Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā ir fundamentāli mainījis drošības vidi Latvijā un Eiropā, un neapšaubāmi agresorvalsts Krievija turpinās būt nedemokrātiska un naidīgi noskaņota valsts - mums nav pamata domāt citādāk," paziņojumā presei norādījis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Plāns nosaka ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības vīziju atbilstoši aktuālajam apdraudējuma līmenim un potenciālajām izmaiņām.
Lai nodrošinātu Latvijas bruņoto spēku maksimāli ātru attīstību, plānā ir paredzēts līdz 2027.gadam aizsardzībā ieguldīt līdz pat 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ņemot vērā jau šobrīd veiktos papildu ieguldījumus aizsardzībā, lai iegādātos pretgaisa aizsardzības sistēmas un stiprinātu austrumu robežu, Latvija savā aizsardzībā faktiski jau 2023.gadā ieguldīja un arī šogad ieguldīs vairāk nekā 3% no IKP.
NBS spēju kontekstā attīstības plāns identificē sešas galvenās attīstības prioritātes, proti, bruņoto spēku nodrošinājuma stiprināšana, pretkuģu raķešu sistēmu iegāde, pretgaisa aizsardzības sistēmu iegāde, netiešās uguns atbalsts, iekļaujot "Himars" platformas un pašgājēja artilērijas sistēmu iegādi, kājnieku kaujas mašīnu iegāde un bezpilota lidaparātu sistēmu attīstīšana.
Lai garantētu Latvijas teritorijas un iedzīvotāju aizsardzību no pirmā centimetra un no pirmās sekundes, NBS attīstības plānā kā atsevišķa prioritāte ir izvirzīta Austrumu robežas stiprināšana sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju, veidojot Baltijas aizsardzības līniju.
Tāpat būtisks elements plānā ir militārās infrastruktūras attīstība, īpaši militārā poligona "Sēlija" izveide, nodrošinot vietu Latvijas karavīru, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīru, un sabiedroto spēku kaujas gatavības mācībām, un nodrošinot uzņemošās valsts atbalsta priekšnoteikumus.
Saskaņā ar plānu tiks veikta miera laika NBS skaitliskā sastāva palielināšana līdz 31 000 aktīvā dienesta karavīru un 30 000 rezerves karavīru. Lai to sasniegtu, plānots kāpināt rekrutēšanu valsts aizsardzības dienestā, aktualizēt karavīru un zemessargu sociālās garantijas, kā arī palielināt karavīru atalgojumu, līdzsvarojot to ar darba tirgus tendencēm.
Vienlaikus NBS attīstības plānā pirmo reizi ir iekļauta sadaļa par ieguldījumiem izpētes un attīstības jomā, kam nākamo četru gadu laikā plānots izlietot 32 miljonus eiro.
Plānā ir paredzēts turpināt sniegt atbalstu Ukrainai. Kā galvenie atbalsta elementi ir noteikti Latvijas vadītā dronu koalīcijas darbība, munīcijas piegādes, Ukrainas karavīru apmācības un materiāltehnisko līdzekļu sniegšana. Atbalsta nodrošināšanai katru gadu plānots novirzīt 0,25% no IKP, kas šogad būs aptuveni 112 miljoni eiro.
Pēc Sprūda teiktā, Latvijai ir jābūt gatavai jebkuram scenārijam un tuvākajos gados mērķtiecīgi jāattīsta savas militārās spējas un infrastruktūra, kā arī jākāpina cilvēkresursi NBS. Svarīgs esot arī Latvijas atbalsts Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un pašmāju militārās industrijas attīstība.
Valdības apstiprinātajā plānā turpmākajiem 12 gadiem ir izvīti reāli mērķi, kuru sasniegšanai aizsardzības nozare jau ir spērusi vairākus nozīmīgus soļus, uzsvēris aizsardzības ministrs.
Plāns ir bāzes instruments, kas nosaka balansu starp nepieciešamo valsts aizsardzībai un valsts spēju to finansiāli realizēt. Šis plāns ir viens no trijiem valsts aizsardzības plānošanas dokumentiem, kas ietver arī valsts aizsardzības operatīvo plānu un spēju katalogu, tāpēc šī plāna apstiprināšana ir būtiska tālākam plānošanas procesam, norādījis NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
