Pasaulē
Lūgts vērtēt incidenta nopietnību, Kalniņš norādīja, ka jebkurā gadījumā tas ir valsts robežas pārkāpums, uz kuru nekavējoties reaģēts, taču lielam satraukumam nav pamata. "Krievijas gaisa kuģis ilglaicīgi atradās Latvijas teritorijā," sacīja NBS komandieris, neatklājot, vai tas bija militārais vai civilais lidaparāts.
Informācijas izplatīšana par šo pārkāpumu publiski nozīmē to, ka NBS Latvijas robežu uzrauga nemitīgi un tas ir arī signāls Krievijas pusei, ka "mēs visu redzam", piebilda Kalniņš.
Latvijā šādu drošības incidentu bijis daudz mazāk nekā, piemēram, Igaunijā. "Kāds ir iemesls gaisa telpas pārkāpšanai, varbūt noskaidrosim, taču nav garantijas, ka Krievijas puse sniegs patiesu informāciju," piebilda Kalniņš.
Taujāts, kādos gadījumos uz šādiem incidentiem būtu jāreaģē ar lidaparāta notriekšanu, Kalniņš uzsvēra, ka "99% gadījumu" pret gaisa kuģiem nevajag pielietot kinētiskos ieročus, turklāt pret Latviju nav sākta karadarbība vai pastāvētu tāds agresivitātes līmenis, lai šādi rīkotos. "Šādus objektus tā uzreiz neviens nenotriec, bet mēģina vispirms nosēdināt," norādīja Kalniņš.
Komandieris neprecizēja, vai pēc lidaparāta pamanīšanas radaros gaisā tika paceltas NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misijā iekļautās lidmašīnas. "NBS oficiāli informēja NATO komandstruktūru un tālākas darbības notika atbilstoši procedūrām," uzsvēra komandieris.
Kalniņš vērtēja, ka pēdējā laikā nav būtiski mainījies gadījumu skaits, kad virs Baltijas jūras pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas konstatētas Krievijas militārās lidmašīnas.
Jau ziņots, ka Gaisa spēku radars pirmdien konstatējis Latvijas gaisa telpas pārkāpumu Latvijas-Krievijas pierobežā, ko veicis Krievijas gaisa kuģis. Pēc robežas nelikumīgās šķērsošanas gaisa kuģis atgriezās Krievijas teritorijā.
Ņemot vērā konstatēto pārkāpumu, NBS sāka nepieciešamās darbības, lai novērstu jebkādu Latvijas drošības apdraudējumu. Operatīvā informācija tika nosūtīta NATO.
Par šo gadījumu Aizsardzības ministrija ir informējusi Ārlietu ministriju turpmāko diplomātisko pasākumu veikšanai.
7.novembrī uz Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas vēstniecības Latvijā pagaidu pilnvarotais lietvedis, kuram saistībā ar notikušo tika iesniegta protesta nota.
NBS aģentūra LETA noskaidroja, ka pēdējos gados šis ir pirmais gadījums, kad Krievijas lidaparāts pārkāpis Latvijas gaisa telpu.
Vienlaikus šāda Krievijas rīcība nav nekas jauns attiecībā uz Baltijas valstīm. LETA arhīvs liecina, ka pērn augustā Krievijas helikopters "Mi-8" neatļauti ielidojis Igaunijas gaisa telpā un pavadījis tur apmēram minūti. Arī jūnijā Krievijas robežsardzes helikopters "Mi-8" bez atļaujas ielidojis Igaunijas gaisa telpā, kur pavadīja nepilnas divas minūtes.
Arī 2021.gada jūnijā divi Krievijas bumbvedēji "Su-24" pārkāpuši Lietuvas gaisa telpu virs Baltijas jūras. Neilgi pirms tam arī divas Krievijas militārās lidmašīnas pārkāpušas Igaunijas gaisa telpu.
Tāpat ziņots, ka NATO patruļlidmašīnas jau vairākus gadus samērā regulāri virs Baltijas jūras pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas konstatējušas Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas.
