Pasaulē
Kritiku par šūnapraides paziņojumiem un notikumiem Latgalē pauda Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!"). Viņš sacīja, ka visi iepriekš tika mierināti, ka viss būs kārtībā un Latvijas robeža būs aizsargāta no pirmā centimetra. Arī pēc incidentiem visi mierināti, ka viss ir kārtībā, sacīja politiķis.
Viņš vērsa uzmanību, ka šūnapraides paziņojumus saņem arī bērni, kuri iespējamā apdraudējuma gadījumā var atrasties skolā. "Un kā viņi spēj reaģēt? Kā bērni," sacīja Elksniņš, uzsverot, ka šādi paziņojumi bērnus uztrauc.
Tāpat otrās lielākās Latvijas pilsētas mērs sacīja, ka skolu infrastruktūra nav sagatavota apdraudējumiem, nespējot nodrošināt divu sienu principu. "To nevar ievērot faktiski nevienā izglītības iestādē. Daugavpilī to var ievērot vienā no padsmit skolām," atzina Elksniņš.
Savukārt bērnudārzu grupām, kurās ir līdz 25 bērniem, dažkārt nākas patverties telpās, kas ir ļoti šauras.
Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (ZZS) mudināja mainīt normatīvos aktus, kas paredz civilās aizsardzības komisijas sasaukšanu nekavējoties. Viņš uzsvēra, ka pašlaik iespēja sasaukt to gaisa apdraudējuma gadījumā nav iekļauta.
Tāpat nepieciešams mehānisms, kas regulētu rīcību novadu svētkos un citos pasākumos. Svētki pašlaik ir izaicinājums, komentēja Mekšs.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (JV) sēdē norādīja, ka domju vadītājiem vajadzētu būt vairāk informācijas par iespējamo apdraudējumu un tā nopietnību. Viņš sacīja, ka jābūt izstrādātam algoritmam arī darbam ar sociālās aprūpes centriem šādās situācijās, jo tur mitinās gan gulošie, gan cilvēki ar garīga rakstura problēmām.
Tāpat pašvaldībām jāzina, ko darīt ar kultūras pasākumiem, sacīja Alūksnes novada domes pārstāvis.
"Iespējas ir dažādas, bet viss atkarīgs no līdzekļiem. Es saprotu, ka līdzekļi nav neierobežotā daudzumā, bet, skatoties atsevišķus gadījumus, kā tie tiek tērēti, es neticu, ka naudas nav," komentēja Adlers.
Viņš uzskata, ka pašvaldības varētu atrast līdzekļus arī civilajai aizsardzībai, ja tām nepārtraukti nepaplašinātu funkcijas. Kā piemēru viņš minēja nepieciešamību digitalizēt, kā arī iežogot kapsētas, kam arī nepieciešami līdzekļi. "Valstij esam uzbūvējuši robežu, tagad mums jādomā par kapiem," ironizēja Adlers.
Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") stāstīja, ka pirms nedēļas, kad paziņojumu par iespējamo apdraudējumu saņēma daudzi Latvijas novadi, Valmieras novadā daudzi saņēma arī Igaunijas iedzīvotājiem domāto paziņojumu. Arī viņš norādīja uz informācijas nepietiekamību pēc šūnapraides, jo domes vadība redz tikai to informāciju, kas ietverta paziņojumā.
"CAK pieņem lēmumus, balstoties uz institūciju ziņojumiem. Nekādas papildu informācijas mums nebija. Ja gribat atbildību no CAK, jāvērtē, vai tas ir pietiekami vai nav," sacīja Baiks.
Tāpat politiķis aicināja izstrādāt rīcības mehānismu masu pasākumiem, jo, piemēram, Valmiera vasarā uzņems Jaunatnes olimpiādi ar vairākiem tūkstošiem dalībnieku. Novada mērs sacīja, ka stadionā tik lielu cilvēku skaitu nav iespējams paslēpt.
Uz vienotu rīcības algoritmu vismaz pierobežas pašvaldībām mudināja arī Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts (Latgales partija). Viņš stāstīja, ka saskaņā ar pašvaldībā nolemto skolēni mācās attālināti un skolēnu pārvadājumi netiek nodrošināti, ja līdz plkst. 6 nav saņemts paziņojums par iespējamā apdraudējuma beigām. "Mūsu autobuss iebrauc arī kaimiņu pašvaldībās. Un kā rīkoties, ja vienā mājā dzīvo divas ģimenes un bērni mācās dažādās pašvaldībās. Būtu ļoti labi, ja būtu vienota pieeja un algoritmi visās pierobežas pašvaldībās," sacīja Aizbalts.
Viņš arī pozitīvi novērtēja "kovida laiku" pasākumu regulējumu, kad visiem bija skaidrs, kā rīkoties. Aizbalts uzskata, ka regulējumam jābūt arī šajā jomā, lai visas pašvaldības zinātu, kā rīkot pasākumus un vai tie nav atceļami.
Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks (LZP) atklāja, ka uz sestdien gaidāmajiem Latvijas pūtēju orķestru svētkiem ir sagatavotas shēmas dalībniekiem, kur viņiem patverties krīzes gadījumā. Vienlaikus viņš atzina, ka ar dalībniekiem ir vieglāk, bet ar skatītāju apziņošanu situācija ir grūtāka.
Vairāki pašvaldību vadītāji norādīja arī uz to, ka ne visi iedzīvotāji saņēma šūnapraides paziņojumus vai ziņas par apdraudējuma beigām. Esot nepieciešams arī nedaudz konkretizēt apdraudējuma teritoriju, piemēram, sūtot paziņojumus atsevišķiem pagastiem, kur apdraudējums pastāv, nevis visam novadam.
Tāpat domju vadītāji mudināja noteikt kārtību tirdzniecības vietām, jo ir bijušas gan tādas veikalu ķēdes, kas iespējamā apdraudējuma gadījumā turpināja darbu un cilvēki veikalos varēja patverties, gan tādas, kas durvis slēdza.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns sēdē aicināja katru šūnapraides paziņojumu uztvert kā tādu, kas var nest letālas sekas. Viņš arī atzina, ka ir pārrunāta iespēja sūtīt paziņojumus arī mazākās teritorijās, taču tas nozīmē papildu laiku, bet šajās situācijās svarīgi ir ātri paziņot.
Saskaņā ar Krīzes vadības centra izstrādātajām vadlīnijām oranžā agrīnās brīdināšanas paziņojuma laikā āra publisko pasākumu personālam un apmeklētājiem apdraudējuma laikā jādodas uz drošajām telpām, bet, ja tādu nav - bez drūzmēšanās jāizklīst. Tāpat esot nepieciešams izvairīties no klajiem laukiem un atklātām vietām, kur nav pieejams neviens dabisks vai mākslīgs aizsegs un persona ir viegli pamanāma no gaisa. Nepieciešams arī pastiprināti novērot gaisa telpu un apkārtni.
Savukārt dzeltenā paziņojuma gadījumā jāaktivizē rīcības algoritmi, personālsastāvam jāstrādā gatavības režīmā, jā arī jāinformē apmeklētāji. Tāpat saskaņā ar vadlīnijām jāpārbauda drošie pārvietošanās ceļi un zonas.
Kā ziņots, pēdējā laikā vairākos Latgales un Vidzemes novados iedzīvotāji regulāri saņem šūnapraides brīdinājumus par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, jo Latvijas teritorijai pietuvojušies vai tajā ielidojuši bezpilota lidaparāti.
Sabiedrībā un amatpersonu vidū turpinās diskusijas par nepieciešamību pilnveidot rīcības algoritmus, jo regulārie brīdinājumi būtiski ietekmē sabiedrisko un ekonomisko dzīvi reģionos. Vienlaikus kaimiņvalstīs reģistrēti arī incidenti, piemēram, NATO iznīcinātājs virs Igaunijas notrieca dronu.
Iepriekš Latvijā vairāki ar Krievijas-Ukrainas kara kontekstu saistīti bezpilota lidaparāti ir ielidojuši vai pat sprāguši, tostarp 7. maijā Rēzeknē. Cilvēki šajos gadījumos nav cietuši.
