Pasaulē
Vienlaikus viņa atzinīgi vērtēja ierosinātās izmaiņas, kas ļautu palielināt dalībvalstu iesaistīšanos un uzlabot saikni un saskaņotību starp reformām, uzraudzību un ziņošanu.
Pirmdien klātienē Kranjā Slovēnijas prezidentūras ES padomē notika neformālā ES valstu pētniecības ministru konference. Tajā piedalījās Latvijas delegācija ar izglītības un zinātnes ministri kā delegācijas vadītāju.
Muižniece, uzrunājot citu Eiropas valstu pētniecības ministrus, minēja, ka Latvija augstu vērtē Eiropas Komisijas (EK) dienestu analītisko un prognozējošo kapacitāti, izstrādājot plānus valstu ieguldījumiem, reformām un darbībām pētniecības un inovācijas jomā.
Viņa norādīja, ka ir nepieciešams EK plecs, aizstāvot lielākus ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, jo, kā zināms, joprojām pastāv atšķirība starp dalībvalstīm, un tas ir īpaši pamanāms, runājot par publiskiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā, tāpēc EK analīze bieži ir spēcīgs arguments, lai veicinātu izmaiņas valstu līmenī.
LETA jau ziņoja, ka Latvija atbalsta ieceri veidot iekļaujošu ERA attīstības stratēģiju, lai mazinātu inovācijas plaisu.
Latvijas ieskatā, ERA attīstībai Eiropas kopīgo mērķu sasniegšana pārneses veidā ir iespējama tikai tiešā sasaistē ar valstu aktivitātēm nacionālā līmenī pētniecības un inovāciju politikas īstenošanā. Visbūtiskākā komponente šādu mērķu sasniegšanā ir nepieciešamais finansējums, kur ERA definētais mērķis kopējai ES virzībai uz pētniecības un attīstības ieguldījumiem ir 3% apmērā no katras ES dalībvalsts iekšzemes kopprodukta (IKP), un tās valstis, kuras no ES vidējā līmeņa šobrīd atpaliek, to skaitā arī Latvija, tiek aicinātas palielināt to pētniecības un attīstības ieguldījumus par vismaz 50%.
Nodrošinot Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam definēto mērķu un apakšmērķu izpildei nepieciešamo finansējumu, Latvijai ir iespēja sasniegt šo ERA definēto mērķi - pētniecības un attīstības ieguldījumam sasniegt 3% no Latvijas IKP.
Attiecībā par ERA mērķiem - Latvija atbalsta iekļaujošu ERA, kur Eiropas kopējo mērķu sasniegšanā piedalītos visa Eiropa, tādejādi nodrošinot Eiropas pētniecības un inovāciju plaisas samazināšanu. Latvijas ieskatā, atbalstāma ir arī tādas ERA tālākā attīstība, kas visām dalībvalstīm sniedz vienādas iespējas augsti kvalificēta zinātniskā personāla piesaistei akadēmiskajā un uzņēmējdarbības sektorā.
Savukārt asimetriska pētnieku pārvietošanās ES uzskatāma par būtisku risku pētniecības un attīstības ekosistēmu progresam dalībvalstīs.
Attiecībā uz līdzsvarotu atvērtību starptautiskajā sadarbībā zinātnē un inovācijā Latvijas pozīcija ir tāda, ka 2021.-2027.gada periodā zinātnes un inovāciju politikā būtiska loma ir paredzēta atvērtās zinātnes ieviešanai praksē, kas veicinās pētnieku, uzņēmumu, valsts pārvaldes un sabiedrības piekļuvi zināšanām, resursiem, pētniecības rezultātiem, nodrošinot, ka publiski finansēta pētniecība kļūst atvērtāka un pieejamāka plašākai sabiedrībai, attīstīs atvērto datu un digitālo komunikācijas rīku koplietošanu un izmantošanu inovācijas procesos.
Latvijas ieskatā zinātniskā kultūra, zinātniski pierādījumi kā rīcībpolitikas pamats ir apsveicami, ja tie izriet no ES dalībvalstu programmām, un tiek veicināta dalīšanās ar zinātniskiem rezultātiem.
Liela nozīme ir pievērsta tieši atvērtās zinātnes politikas īstenošanai, nodrošinot piekļuvi dažādiem pētniecības rezultātiem (zinātniskajām publikācijām, datu infrastruktūrām un programmatūrai) caur Eiropas Atvērtās zinātnes mākoni (EOSC). Tajā skaitā liela nozīme ir vietējo pētniecības un attīstības datu savietojamības nodrošināšanai ar EOSC.
