Pasaulē
Muižniece kopā ar labklājības ministru Gatis Eglīti (K) tikās ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieci Lindu Ozolu (K) un Izglītības pārvaldes vadītāju Ivaru Balamoviski, klātienē pārliecinoties par to, kā norisinās informēšana par izglītības iespējām un citiem jautājumiem.
Rīgas dome šobrīd jau ir apzinājusi visas pilsētas izglītības iestādes, apkopojot informāciju par to, cik skolēnus katra skola un pirmsskola varētu uzņemt. Šobrīd ģimenes, kuras ierodas centrā, var aizpildīt iesniegumu un izvēlēties skolu.
Sākumskolas un pamatskolas līmenī Ukrainas bēgļu bērniem būs iespēja mācīties latviešu valodā vai mazākumtautību programmā, savukārt vidusskolas posmā - valsts valodā. Daļa ģimeņu izvēlas mācīties mazākumtautību programmās, jo tur jau mācās viņu radu, draugu vai paziņu bērni, kas dzīvo Latvijā, bet daļa izvēlas iespēju mācīties latviešu valodā.
Muižniece piebilda, ka valsts uzdevums ir nodrošināt bēgļu integrēšanu attiecīgās valsts izglītības sistēmā, radot atbalsta mehānismus veiksmīgam integrācijas procesam. Bērniem, kuri ierodas no Ukrainas, Latvijas skolās tiks nodrošināts gan papildus atbalsts latviešu valodas apguvei, gan nepieciešamās individuālās konsultācijas, gan papildus atbalsta personāls.
Ministre uzsvēra, ka primārais uzdevums šobrīd ir uzņemt bērnus, sniegt viņiem emocionālu un cita veida atbalstu, kā arī iespēju dzīvot maksimāli normālu dzīvi un komunicēt ar vienaudžiem.
Tostarp Eglītis norādīja, līdz šim situācija, kad Latvijā ierodas tik liels bēgļu skaits, ir nebijusi, taču ar katru dienu kļūst skaidrāks, kā rīkoties, lai atbalstītu Ukrainas karadarbībā cietušos.
Viņaprāt, Latvijai ir morāls pienākums rūpēties par to, lai no Ukrainas kara bēgošie Latvijā justos gaidīti, kā arī, lai visi pakalpojumi, tostarp uzturēšanās, mājvietas, būtu organizēti.
"Ir jārisina ļoti daudz dažādi jautājumi, kas saistīti ar sociālo nodrošināšanu, bankas kontiem, izglītību, reģistrāciju, transportu, mājokļiem," uzsvēra Eglītis.
Tāpat no Labklājības ministrijas puses ir jāizstrādā risinājumi par garantēto minimālo ienākumu, krīzes pabalstiem, pensijām no kara bēgošajiem, krīzes pakām un nodarbinātībai. Piemēram, no nākamās nedēļas kara bēgļi no Ukrainas Latvijā varēs braukt par velti sabiedriskajā transportā un, sākot strādāt, saņems vienreizēju 500 eiro pabalstu.
Kā ziņots, šonedēļ Rīgā, Kongresu namā, durvis vēra pirmais atbalsta centrs Ukrainas bēgļiem. Līdz piektdienas pusdienlaikam tajā bija apkalpota 2381 persona, preses brīfingā informēja Rīgas domes mērs Mārtiņš Staķis (PP).
