Mājas virtuve
RU Piektdiena, 28. Februāris Rīt: Justs, Skaidra, Skaidrite

Miris divkārtējais “Oskara” balvas ieguvējs, “Supermena” zvaigzne Džīns Hekmens

Divkārtējais “Oskara” balvas laureāts Džīns Hekmens un viņa sieva Betsija Arakava atrasti miruši savās mājās Santa Fe, Ņūmeksikā. Tāpat miris atrasts arī abu suns. Hekmenam bija 95 gadi, viņa sievai - 63.

Santa Fe policijas paziņojumā teikts: "Varam apstiprināt, ka rezidencē Santa Fe trešdien atrastie līķi ir Džins Hekmens un viņa sieva. Šobrīd notiek aktīva izmeklēšana, tomēr nekas neliecina, ka būtu noticis noziegums."

Kā vēsta ārvalstu mediji, policiju uz Hekmena un Arakavas māju bija izsaukuši kaimiņi, lai pārliecinātos, vai ar viņiem viss ir kārtībā.

Aktieris savas vairāk nekā 60 gadus ilgās karjeras laikā saņēmis “Oskara" balvu saņēmis divas reizes – par lomām filmās "The French Connection" (1971) un "Unforgiven" (1992).

Hekmena karjera aizsākās sešdesmitajos gados, pavisam viņš ir filmējies vairāk nekā 80 filmās un strādājis televīzijā. Neskaitot “Oskaru”, viņš trīs reizes ir ieguvis “Zelta globusu” un divas reizes – BAFTA balvu.

Slava pie Hekmena atnāca diezgan vēlu. Pirms kļūt par aktieri, Hekmens dienēja armijā, 16 gadu vecumā iestājoties ASV jūras kājnieku korpusā.

1964. gadā viņu apstiprināja  lomai Brodvejas lugā “Any Wednesday”, kas viņam ļāva iegūt nelielu lomu filmā “Lilith” kopā ar Vorenu Bītiju. Bītijs bija producents filmai Bonija un Klaids (Bonnie and Clyde, 1967), un izvēlējās Hakmanu Klaida brāļa Baka Barauda lomai. Filma guva milzīgus panākumus, un Hekmens saņēma savu pirmo Oskara nomināciju.

Hekmens atveidoja policistu Popiju lomu filmā “The French Connection” – par šo lomu viņš saņēma gan “Oskaru”, gan “Zelta globusu” un BAFTA. Kad filma iznāca uz ekrāniem, viņam bija 35 gadi. Piecu minūšu pakaļdzīšanās aina, kurā viņa varonis vajā “slikto puisi”, kas nolaupījis vilcienu, ir kļuvusi par Holivudas klasiku.

Savu otro “Oskaru” viņš saņēma par lomu Klinta Īstvuda filmā “Unforgiven”” (1992), kur atveidoja šerifu, kurš, aizsargājot likumu, ķeras pie skarbiem un reizēm pat sadistiskiem līdzekļiem.

Arī par šo lomu viņš saņēma gan BAFTA balvu, gan “Zelta globusu”.

Deviņdesmito gadu beigās Hekmens nolēma, ka vairs nevēlas filmēties asa sižeta filmās. Pēc filmas “Valsts ienaidnieks” iznākšanas 1998. gadā viņš teica: “Enerģijas nepietiek, un šīs filmas prasa daudz enerģijas. Tāpēc es labprātāk spēlētu tādās filmās, kurās uzsvars tiek likts uz tēliem, kas vairāk piemēroti manam vecumam un miesas uzbūvei.”

Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde