Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, parlamentārieši no visas pasaules pirmdien pulcējas Stokholmā, lai piedalītos Starptautiskajā Krimas platformas ceturtajā parlamentārajā samitā.
Saeimas priekšsēdētāja samitā atgādināja, ka "ikviens no mums šobrīd ir liecinieks Krimas pussalas militarizācijai".
"Šodien katrs no mums var būt Krimas "balss", turpinot izgaismot cilvēktiesību pārkāpumus, nelikumīgās deportācijas, bērnu nolaupīšanu, piespiedu izmaiņas Krimas iedzīvotāju struktūrā un represijas pret Krimas tatāriem," sacīja Mieriņa.
Viņa akcentēja, ka "Baltijas valstis ļoti labi zina, cik neparedzams un bīstams ir agresors, tāpēc turpināsim uzstājīgi atgādināt visai pasaulei - Krievija ir nemainīgs apdraudējums mums visiem".
Šis ir brīdis, kad mums - īpaši Eiropas parlamentu līderiem - ir jāspēj darīt vairāk, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Nepieciešams mobilizēt nacionālos parlamentus un valdības, lai atbalstītu Ukrainu un piespiestu agresoru sēsties pie sarunu galda, norādīja Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka mēs nebūsim pildījuši savu pienākumu kā civilizēta sabiedrība, ja agresors paliks nesodīts. Ir jāizmanto visi starptautiskie tiesiskie mehānismi, lai Krievija un tās amatpersonas tiktu sauktas pie atbildības par noziegumiem pret Ukrainas tautu, jo īpaši pret bērniem, norādīja Saeimas spīkere.
Tāpat Mieriņa vēlreiz atgādināja, ka Krimas vieta ir nedalāmā un brīvā Ukrainā, un Ukrainas vieta ir spēcīgā un vienotā Eiropā. Viņa aicināja starptautiskos partnerus nepagurstoši atbalstīt Ukrainu.
Krimas platformas parlamentārā samita mērķis ir izcelt Krievijas agresijas globālo ietekmi un turpināt starptautiski izgaismot agresora pastrādātos noziegumus. Šogad parlamentārieši spriež arī par sankciju, cilvēktiesību, drošības, ekonomisko un vides seku jautājumiem, kā arī nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanu mājās.
Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021. gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts. Tā tika izveidota, lai veicinātu pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krimas pussalas pagaidu okupāciju un aneksiju, tās negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām, drošību Melnās jūras reģionā, globālo nodrošinātību ar pārtiku un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību. Krimas platformas mērķis ir panākt Krimas okupācijas izbeigšanu un tās miermīlīgu atgriešanu Ukrainas sastāvā.
Pērn oktobrī Krimas platformas parlamentārais samits notika Rīgā, bet iepriekš - Zagrebā un Prāgā, pulcējot parlamentāriešus no dažādām pasaules valstīm un starptautiskajām parlamentārajām organizācijām.
Samita laikā Zviedrijā Saeimas priekšsēdētāja tiksies arī ar Vācijas Bundestāga prezidenti Jūliju Klekneri, Serbijas spīkeri Anu Brnabiču un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas prezidentu Teodoru Rusopulu.
