Pasaulē
LETA jau vēstīja, ka ar deputātu balsu vairākumu vakar Parlamentā uz gadu izveidotas trīs komitejas un pastāvīgo apakškomiteju nodokļu lietās.
Kā aģentūru LETA informēja politiķes pārstāvis Edgars Ziverts, EP deputāte pozitīvi vērtē komitejas izveidi. Viņasprāt, ārvalstu iejaukšanās demokrātiskajos procesos, kā arī dezinformācija ir lielas un pieaugošas problēmas, no kurām nav pasargāta neviena valsts.
"Kā var redzēt no nesenās pieredzes, arī lielas valstis, jo īpaši vēlēšanu kampaņu laikā, ir cietušas no citu valstu pasākumiem, kuru mērķis ir ietekmēt sabiedrības domu un rīcību. Tāpat arī ir redzams, ka Covid-19 laikā dažas trešās valstis ir īstenojušas dezinformācijas kampaņas Eiropā, tādējādi, pēc Eiropas Komisijas (EK) vārdiem, pandēmiju pavada "infodēmija"," norādīja Melbārde.
Lēmumā par komitejas izveidi rakstīts, ka tās kompetencē būs vēršanās pret naidīgi noskaņotu trešo valstu informācijas kampaņām un stratēģisko komunikāciju, kā arī ierosināt koordinētu rīcību ES līmenī, lai novērstu hibrīddraudus, dod platformu EP meklēt un piedāvāt risinājumus, nevis tikai konstatēt jau zināmus faktus, tādu uzskatu pauda EP deputāte.
Melbārde pauž gandarījumu, ka jaunizveidotā speciālā komiteja pievērsīsies botu, algoritmu un sociālo mediju lomai saistībā ar dezinformācijas amplificēšanu.
Viņasprāt, sociālo mediju lietotāju skaits ir ievērojams, un to nozīme un ietekme ir aizvien pieaugoša. Lai arī Covid-19 laikā varēja redzēt daudzus pozitīvus piemērus, kur vadošās platformas izceļ svarīgo informāciju un pat marķē maldinošu saturu, sociālie mediji ir jāskata plašāk.
Piemēram, to pielietotie algoritmi, attiecībā uz kuriem ir maza vai nav nekāda caurskatāmība, nereti priekšplānā izvirza apšaubāmu vai pat klaji maldinošu informāciju, kamēr svarīgas ziņas tiek pazeminātas tā vietu izkārtojumā.
"Arī tā sauktie boti, kā arī personu koordinēta neautentiska rīcība ar mērķi izsēt viltus ziņas, ietekmē šos procesus. Kā arī esmu norādījusi iepriekš, ir skaidrs, ka ir nepieciešams visaptverošs ES mēroga regulējums attiecībā uz platformām, tai skaitā uz algoritmu caurskatāmību, saistībā ar reklāmas tirgu, kā arī nodokļu režīmu," uzsvēra deputāte.
Melbārde gan uzsvēra, ka cīnīties ar dezinformāciju nav iespējams bez spēcīgiem medijiem. Viņas ieskatā, spēcīgi mediji un kvalitatīva žurnālistika ir kā vakcīna pret dezinformāciju, savukārt novājināti mediji var radīt augsni viltus ziņu izplatībai.
Tāpēc, pēc politiķes domām, nevar runāt tikai par ierobežojumiem, bet EP ir arī jāturpina norādīt uz attiecīgo problēmu un jāuztur spiediens uz EK un Padomi, lai tiktu atrasti mērķēti pasākumi mediju vides stiprināšanai.
"Atjauninātā daudzgadu budžeta, kā arī atveseļošanās rīka rīcībā būs kopumā 1,85 triljoni eiro, kas ir nepieredzēts apjoms ES vēsturē. Liela daļa naudas tiek atvēlēta grantu veidā. Starp šiem milzīgajiem līdzekļiem ir iespējams rast jēgpilnu finansējumu mediju atbalstam," uzskata Melbārde.
EP īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, izveidi ceturtdien atbalstīja 548 deputāti.
Melbārde uzskata, ka šis ir spēcīgs signāls tam, ka attiecīgās problēmas ir aktuālas visur. Tas, ka 80% balsojušo deputātu atbalstīja šīs speciālās komitejas izveidi liecina, ka, neatkarīgi no valsts vai politiskās pārliecības, politiķi apzinās nopietnos riskus, kas saistīti ar trešo valstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos, tai skaitā izmantojot sociālos medijus," skaidroja politiķe.
