Pasaulē
Keris apgalvoja, ka par izmaiņām neesot bijis "saprātīgs dialogs", un visi arodbiedrības priekšlikumi nav ņemti vērā. "Mēs šādu likumprojektu nevaram atbalstīt," sacīja arodbiedrības vadītājs, apgalvojot, ka izmaiņas atbaidīšot cilvēkus no darba NMPD.
"Jau tagad dienesta darbinieku trūkuma dēļ mirst cilvēki spēka gados, un dienests mēģina vainot trešo pušu cilvēkus, kas ir tuvu un nesniedz neatliekamo palīdzību," sēdē izteicās Keris. "Ja Ministru kabineta pārstāvji nav gatavi viens otram sniegt reanimāciju, tad steidzami nedarīsim šādas muļķības," klāstīja LVSADA priekšsēdētājs.
Atbildot uz viņa izteikumiem, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka NMPD darbiniekiem netiek noņemtas izdienas pensijas, tāpēc šie pārmetumi ir nepietiekami argumentēti. NMPD direktore Liene Cipule ir piekritusi šim piedāvājumam, atzīmēja premjere.
Kā vēstīts, NMPD darbiniekiem izdienas pensijai nepieciešamo darba stāžu plānots pakāpeniski palielināt par pieciem gadiem - no līdzšinējiem 20 līdz 25 gadiem, tostarp prasot, lai pēdējie desmit gadi pirms pensionēšanās būtu nostrādāti dienestā, paredz Veselības ministrijas (VM) sagatavotie un valdības šodien atbalstītie grozījumi neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā.
Pašlaik minimālā izdienas stāža prasība ir 20 gadi, no kuriem pēdējiem pieciem gadiem jābūt nostrādātiem NMPD. Tiesības uz izdienas pensiju būs NMPD darbiniekiem, kuri būs sasnieguši 55 gadu vecumu - šis slieksnis paliks nemainīgs.
Pēc pašreizējās kārtības izdienas pensiju aprēķina no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas dienestā par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba NMPD.
Grozījumi paredz, ka personām, kuras līdz 2027. gada 1. janvārim jau būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju, izdienas aprēķina kārtība nemainīsies. Proti, šiem darbiniekiem izdienas pensiju aprēķinās no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas dienestā par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba.
Savukārt pārējiem darbiniekiem tiks ieviestas pakāpeniskas izmaiņas. Regulējums attieksies uz tiem NMPD darbiniekiem, kuriem 2027. gada 1. janvārī uzkrātais izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi.
Likumprojekts paredz, ka izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts kopumā par pieciem gadiem - par sešiem mēnešiem katru gadu.
Tiem, kuru izdienas stāžs uz 2027. gada 1. janvāri būs mazāks par desmit gadiem, papildu tiks piemēroti vēl vairāki jauni nosacījumi. Šai darbinieku grupai izdienas pensija tiks aprēķināta no vidējās mēneša algas 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no dienesta, savukārt pensijas apmēra robežas tiks koriģētas. Minimālais izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 20 procentpunktiem, maksimālais - par 10 procentpunktiem, bet par 5 procentpunktiem, ja persona no dienesta atbrīvota veselības dēļ.
Tāpat grozījumi paredz mainīt institūciju, kas izvērtē veselības stāvokli gadījumos, kad darbinieks tiek atbrīvots no dienesta veselības dēļ. Turpmāk šādu vērtējumu sniegs Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlijs, aizstājot līdzšinējo Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK).
Darbiniekiem, kas dienestu sāks pēc 2027. gada 1. janvāra, izdienas pensija tiks izmaksāta tikai līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Pēc tam šīm personām būs tiesības saņemt vecuma pensiju vispārējā kārtībā, kas aprēķināta no sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Darbiniekiem, kas dienestu sāks pēc 2027. gada 1. janvāra, tiks piemērots pilns jaunais regulējums. Tām izdienas stāžā būs iespējams iekļaut arī darbu citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās amatā, kurā kalendāra gadā nostrādātas vidēji ne mazāk par 160 stundām mēnesī, bet tas neveidos vairāk kā 20 procentus no personas kopējā izdienas stāža. Tāpat šiem darbiniekiem izdienas pensija tiks izmaksāta tikai līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai, pēc kura viņi saņems valsts vecuma pensiju vispārējā kārtībā.
Noteikts arī, ka izdienas pensijas izmaksu pārtrauks, ja persona saņem bezdarbnieka pabalstu, atgriežas darbā profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, vai sasniedz vispārējo pensionēšanās vecumu.
Papildus paredzēts, ka personas, kuras saņem izdienas pensiju, nevarēs vienlaikus turpināt darba gaitas tajā pašā vai citā profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.
Likumprojekts paredz pārejas periodu - tiem darbiniekiem, kuru izdienas stāžs 2027. gada 1. janvārī būs mazāks par 15 gadiem, stāža prasība pieaugs pakāpeniski par sešiem mēnešiem gadā līdz 25 gadiem 2036. gadā.
Tādējādi tikšot nodrošināts, ka jaunais tiesiskais regulējums tiek ieviests pakāpeniski, nodrošinot darbinieku tiesību mazāku ierobežojumu, skaidrots VM likumprojekta anotācijā.
Savukārt tiem, kuru stāžs pārsniedz 15 gadus, saglabāsies līdzšinējā aprēķina kārtība, tikai izslēdzot pēdējos divus mēnešus no algas aprēķina perioda.
Lielākā daļa grozījumu stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, bet normas par veselības stāvokļa novērtējuma institūcijas maiņu - 2026. gada 1. janvārī.
