Pasaulē
Centrā norāda, ka lietavu ietekmē šogad vasarājiem bija īsākas vārpas ar sīkiem graudiem.
Septembra izskaņā veiktais ražības apkopojums liecina, ka zemākā vasaras kviešu ražība - 1,8 tonnas no hektāra - bija Latgalē, bet augstākā vasaras kviešu ražība - 4,8 tonnas no hektāra - bija Zemgalē. Tajā pašā laikā valstī vidēji šis rādītājs bija 3,4 tonnas no hektāra, kas ir līdzīgi, kā bija pērn.
LLKC norāda, ka Latgalē un Vidzemē nupat tikai sākta vasaras rapša kulšana. Mitruma ietekmē tiem izveidojušās sīkas sēklas un, piemēram, lielākai daļai Vidzemē iekultā rapša ir zems eļļas un proteīna saturs, kas atspoguļojas arī iegūtās ražas kvalitātē - sēklām ir zems eļļas un proteīna saturs. Vidēji valstī no viena hektāra izdevies nokult 1,2 tonnas vasaras rapša, kamēr 2024.gadā tās bija 1,6 tonnas no hektāra.
LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka skaidro, ka lielā nokrišņu daudzuma dēļ vasarājiem Latgalē šogad ir ļoti zemas ražas. Auzas, kuras lielākoties audzē lopkopji, sējot ar pasēju, nevarēja nokult un tās novāca skābbarībai, neiegūstot graudu ražu. Savukārt griķiem ir zems augums un lielākā daļā platību tos atstās zaļmēslojumam, jo nevarēs nokult.
Viņa arī atzīmē, ka šogad praktiski nav kartupeļu ražas - tie sapuva vagās, kamēr smilšainākās augsnēs iegūti vien sīki bumbuļi. Savukārt zirņus lietusgāzes izsita no pākstīm, tie sagūla veldrē, kuru nav iespējams pacelt un ražu iegūt nevarēs.
LLKC arī piebilst, ja Latgalē un Vidzemē kartupeļu ražas teju nav, bet iegūtā pārliecīgā mitruma dēļ nebūs ilgstoši uzglabājama, tad pārējā Latvijā izdevies iegūt viduvēju ražu - 17 tonnas no hektāra, kamēr 2024.gadā tika iegūtas 20,6 tonnas no hektāra.
Tāpat LLKC norāda, ka savlaicīgi iesētajām auzām šogad izdevās iegūt augstākas ražas, bet vēlāk sētajām auzām pilnvērtīgi neattīstījās skaras. Tādējādi vidējā auzu ražība valstī septembra izskaņā bija 2,7 tonnas no hektāra, kamēr pirms gada tās bija 2,9 tonnas no hektāra.
Tikmēr nogatavošanās stadijā pašlaik ir griķi Kurzemē, bet Latgalē un Vidzemē tie sāk nogatavoties, vēlāk sētie vēl zied. Jau nokulto griķu vidējā ražība Latvijā ir aptuveni 0,7 tonnas no hektāra, kamēr pirms gada tā bija 1,2 tonnas no hektāra.
LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants Andris Skudra skaidro, ka vasaras sākuma ilgstošās lietavas aizkavēja vasarāju sēju, jau sākotnēji ietekmējot ražas potenciālu. Vidzemē laikus iesētie vasarāji attīstījās spēcīgāki un augi mazāk cieta no lielajiem nokrišņiem, bet bija traucēti kopšanas darbi un vasarāji cieta no gaisa trūkuma. Tādējādi graudi izveidojās mazāki un sīkāki, samazinot sēklu masu līdz 25% no sākotnējās prognozes.
Šīs sezonas zirņu ražas apjomu būtiski ietekmēja to sējas laiks. Agrāk sētie zirņi Zemgalē un Kurzemē veidoja spēcīgāku sakņu sistēmu, lielāku biomasu, ātrāk nogatavojās un tika novākti pirms lietus perioda, iegūstot salīdzinoši labu ražu. Kaitēkļu zirņos bija maz. Savukārt vēlāk sētie zirņi Vidzemē un Latgalē lietus ietekmē nodzeltēja un neattīstījās, kā arī daudzviet ieauga nezālēs. Biežās lietavas neļāva zirņus nokult, jo liela daļa sējumu sagāzās veldrē, kā arī zirņus izsita no pākstīm. Tādējādi daļa platību tika ieartas. Vidējā zirņu ražība šogad Latvijā ir 2,6 tonnas no hektāra.
Savukārt lauka pupas sāktas kult, bet arī to novākšanu ietekmē biežie nokrišņi. Lauka pupu vidējā ražība Latvijā šogad ir 3,2 tonnas no hektāra.
LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijā. LLKC pamatkapitāls ir 1 139 326 eiro, un tā īpašnieki ir Zemkopības ministrija (99,32%) un Latvijas Zemnieku federācija (0,68%). LLKC 2024.gadā strādāja ar 15,69 miljonu eiro apgrozījumu un 20 958 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.
