Pasaulē
Viņš minēja, ka ideālā gadījumā katram valdības lēmumam būtu jāpievieno ekspertu sniegta informācija par to, kā viens vai otrs lēmums palielinās vai samazinās saslimstības rādītājus. "Mēs valdībā neviens neesam epidemiologi, kā speciālisti savās jomās mēs nevaram pateikt, kā viens vai otrs lēmums to ietekmēs, tam būtu jābūt izvērtētam. Par to ceturtdien [25.februārī] valdības sēdē arī bija saruna," teica satiksmes ministrs.
Linkaits pauda, ka pašlaik ir redzams, ka iepriekš pieņemti vairāki kļūdaini lēmumi, tāpēc tiem turpmāk būtu jābūt mērķētākiem un precīzākiem.
Viņš arī norādīja, ka pirms lēmumu pieņemšanas, tos būtu jāanalizē zinātnieku konsīlijam, kā tas notiek, piemēram, Igaunijā, to pārstāvot dažādu jomu ekspertiem, kas regulāri tiekas un izstrādā priekšlikumus valdībai.
"Tas nav epidemioloģisks jautājums, tas ir sociālantropoloģisks jautājums, piemēram, vai tas ierobežojums darbosies, vai sabiedrība to respektēs. Un arī jāizvērtē citu valstu pieredzi - mums nav jāizdomā kaut kas pilnīgi no nulles," sacīja Linkaits.
Runājot par Valsts prezidenta Egila Levita trešdien, 24.februārī, paziņoto, ka gadījumā, ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstības ar Covid-19 rādītāji palielināsies, Ministru prezidentam būs jāprasa atsevišķu ministru demisija, satiksmes ministrs norādīja, ka pēc šī paziņojuma valdība nonāca citādā situācijā, jo ministru darbs un pieņemtie lēmumi tiek tiešā veidā saistīti ar Covid-19 inficēšanās rādītāju pieaugumu vai samazinājumu, kas, pēc Linkaita teiktā, ir novatoriska pieeja valdības darba veidošanas procesā.
"Mēs nevaram zināt visus apstākļus, kas ietekmē Covid-19 saslimstības pieaugumu vai samazinājumu. Mēs varam tikai samazināt riskus, kas ar to saistīti," pauda Linkaits.
Tāpat viņš minēja, ka valdības darba procesam kopumā ir nepieciešama stratēģiska vadība, uz ko ministri iepriekšējās sēdēs arī norādījuši. Vienlaikus svarīga ir arī jau minētā ierobežojumu analīzes vadība un kontroles mehānismi. Par šiem procesiem atbildīgajam ir jābūt valdības vadītājam - Krišjānim Kariņam (JV).
Jautāts, vai premjeram būtu jārīkojas savādāk, lai uzturētu Ministru kabinetā saliedētību, Linkaits norādīja, ka "negribētu nevienu pamācīt", jo katrs cilvēks ir ar savu uztveres un lēmumu pieņemšanas veidu, bet ministri regulāri norādījuši uz jau minētajām metodēm - stratēģisku komunikāciju, krīzes stratēģisku vadību un ierobežojumu zinātnisku izvērtējumu. "Tas jau nav nekas tāds ļoti sarežģīts," sacīja satiksmes ministrs.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents trešdien, 24.februārī, žurnālistiem norādīja, ka situācija valdībā ar lēmumu pieņemšanu un Covid-19 krīzes menedžmentu ir neapmierinoša. Viņa ieskatā, nav pieļaujams, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobiji. Levits uzsvēra, ka Ministru kabinets ir atbildīgā institūcija, kurā ir jālemj par valsti kopumā, nevis par atsevišķām nozarēm.
Tāpat Levits norādīja, ka, lemjot par ierobežojumu mīkstināšanu, jāņem vērā epidemioloģiskā situācija un ekspertu paustais, kuri skaidri brīdinājuši, ka ierobežojumu mazināšana radīs lielu veselības sistēmas krīzi.
Pēc šī paziņojuma ceturtdien, 25.februārī, valdība atlika lemšanu par mazo veikalu atvēršanu. Sēdes laikā ministri, tostarp arī Linkaits, pieminēja Valsts prezidenta sacīto par ministru personīgu atbildību Covid-19 izplatībā.
