Pasaulē
Otrdien, 30. decembrī, Rēzeknes pašvaldībā notika darba grupas kārtējā sēde, lai izvērtētu pašvaldības kapitālsabiedrības SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" un pašvaldības aģentūras "Rēzeknes kultūras un tūrisma centrs" turpmākās darbības modeļus, taču tā tika pārtraukta.
Pēc Rēzeknes pašvaldībā skaidrotā, sēde pārtraukta reaģējot uz Latvijas Radio Latgales studijas žurnālista Bikovska izrādīto necieņu, provokatīvo uzvedību un apzinātu darba grupas norises traucēšanu. "Minētais žurnālists, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot darba grupas darbu, neskatoties uz atkārtotiem lūgumiem atstāt sēžu zāli, atteicās pārtraukt filmēšanu. Tāpat Bikovskis demonstrēja atklātu un uzkrītošu necieņu pret atsevišķiem darba grupas locekļiem, ignorējot elementāras profesionālās komunikācijas normas," pausts pašvaldības publiskotajā informācijā.
Tāpat pašvaldībā ziņo, ka par rupju darba procesa kārtības traucēšanu ir iesniegts iesniegums Valsts policijā un lūgts par šo faktu sākt kriminālprocesu.
Vienlaikus Latvijas Žurnālistu asociācijā uzsvēra, ka pašvaldības atteikums uzrādīt jebkādu tiesisku pamatojumu darba grupas slēgšanai, sekojošā sēdes pārtraukšana un policijas iesaistīšana, lai piespiestu žurnālistu pamest telpu, ir klaja varas patvaļa.
"Šāda rīcība pārkāpj gan Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību, gan starptautiskās saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies attiecībā uz preses aizsardzību," uzsver asociācijā.
Latvijas Žurnālistu asociācijā atzīmē, ka notikušais nav uzskatāms par atsevišķu pārpratumu vai komunikācijas kļūmi - tas ir apzināts un sistēmisks mēģinājums ierobežot preses brīvību, iebiedēt žurnālistu un liegt sabiedrībai piekļuvi informācijai par būtiskiem politiskiem un finanšu lēmumiem.
Pēc asociācijā paustā, īpaši bīstami ir tas, ka šīs darbības tiek veiktas laikā, kad sabiedrības uzmanības centrā ir Latgales koncertzāles "Gors" nākotnes pārvaldība un lēmumi par pašvaldības kapitālsabiedrību vadību - jautājumi, kas skar gan publisko līdzekļu izlietojumu, gan pilsētas kultūrpolitiku, gan politisko atbildību. Tieši šādos apstākļos mēģinājumi bloķēt mediju darbu ir jāvērtē kā apzināta sabiedrības tiesību uz informāciju graušana.
Tāpat asociācijā norāda, ka pašvaldības rīkojumā skaidri paredzēta iespēja darba grupas darbā iesaistīt ekspertus, nevalstiskās organizācijas un organizēt iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu. Tāpēc jebkāds apgalvojums, ka žurnālista klātbūtne esot nepamatota vai traucējoša, ir ne tikai nepatiess, bet arī cinisks mēģinājums radīt formālu aizsegu politiski motivētai rīcībai.
Latvijas Žurnālistu asociācijā uzsver, ka šādai rīcībai ir skaidras ļaunprātīgu tiesvedības procesu pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) iezīmes - mēģinājums ar institucionāliem resursiem, draudiem un reputācijas graušanu panākt, lai žurnālists atturētos no profesionālo pienākumu pildīšanas. "Tas ir viens no nopietnākajiem apdraudējumiem demokrātijai, jo rada vidi, kurā mediji tiek disciplinēti ar bailēm, nevis vadoties pēc likuma," norāda asociācijā.
Tāpat asociācijā atzīmē, ka šī nav pirmā reize, kad Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai"/LPV) vadītā dome demonstrē sistemātisku naidīgu attieksmi pret neatkarīgiem medijiem - ierobežojot informācijas pieejamību, manipulējot ar komunikāciju un izmantojot pašvaldības resursus, lai pasargātu domes priekšsēdētāju no sabiedriskas un profesionālas kritikas. Šāda prakse ir pretrunā demokrātiskas valsts pamatvērtībām un apdraud sabiedrības uzticēšanos varai.
Latvijas Žurnālistu asociācija pieprasa Rēzeknes valstspilsētas domei nekavējoties izbeigt jebkādas darbības, kas vērstas uz žurnālistu iebiedēšanu, publiski atvainoties par notikušo, sniegt skaidrojumu par pieņemtajiem lēmumiem un nodrošināt medijiem netraucētu piekļuvi informācijai turpmāk.
"Preses brīvība nav pakalpojums, ko vara var piešķirt vai atņemt pēc saviem ieskatiem. Tā ir demokrātijas pamats. Ikviens mēģinājums to ierobežot ir uzbrukums tiesiskai valstij un sabiedrībai kopumā," min asociācijā.
Tāpat LSM trešdien paziņoja, ka asi nosoda Rēzeknes pašvaldības, tostarp domes priekšsēdētāja Bartaševiča vēršanos pret LSM žurnālistu Bikovski intervijā, kuru sniedza Latgales reģionālajai televīzijai.
LSM arī norāda, ka otrdien, 30. decembrī, LSM žurnālists Bikovskis ieradās uz Rēzeknes pašvaldības darba grupas sēdi, lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu par iespējamajām izmaiņām Latgales koncertzāles "Gors" pārvaldības modelī.
Sabiedriskajā medijā min, ka pēc Rēzeknes domes pasūtītā audita, kurā izvērtēta "Austrumlatvijas koncertzāles" darbība, pašvaldībā tika izveidota darba grupa iespējamo reorganizācijas scenāriju izvērtēšanai. Viens no tiem sākotnēji paredzēja pārvaldības nodošanu privātajam komersantam. Neilgi pirms 30. decembra sēdes no "Austrumlatvijas koncertzāles" valdes locekles amata tika atsaukta ilggadējā "Gors" vadītāja Diāna Zirniņa.
"Pretēji domes priekšsēdētāja publiski paustajam 2025. gada 23. decembra preses konferencē, kurā izskanēja aicinājums uz vispusīgu dialogu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanu, LSM žurnālistam dalība attiecīgajā sēdē tika liegta. Nesniedzot tiesisku pamatojumu mediju klātbūtnes ierobežošanai, žurnālists ar pašvaldības policijas iesaisti tika izraidīts no sēdes," norāda LSM.
Medijā atzīmē, ka atbilstoši labas pārvaldības principiem, pašvaldības pārstāvjiem būtu, pirmkārt, jāizskaidro darba grupas darbības principi, otrkārt, jāpamato, kādēļ sabiedrības informēšana konkrētajā gadījumā ir mazāk svarīga nekā iespējamie konfidencialitātes apsvērumi.
"Šāda rīcība rada bīstamu precedentu, kurā žurnālista profesionālo darbu iespējams ierobežot bez skaidra, argumentēta un tiesiski pamatota lēmuma. Sabiedrības tiesības uz informāciju nevar tikt pakārtotas administratīvai ērtībai vai politiskai neērtībai," uzsver LSM valdes locekle Ieva Aile.
LSM atzīmē, ka lēmumi par publisku kultūras institūciju pārvaldību un pašvaldības kapitālsabiedrību darbību ir jāpieņem caurspīdīgā procesā, kas ir pieejams sabiedrības izvērtēšanai, tostarp medijiem.
LETA jau vēstīja, ka, pamatojot lēmumu ar uzticības zaudēšanu, otrdien, 30. decembrī, tika atlaista "Austrumlatvijas koncertzāles" valdes locekle jeb Latgales koncertzāles "Gors" vadītāja Zirniņa. Savukārt viņas vietā kompānijas valdē pagaidu valdes locekles amatā tika iecelta Iveta Cipruse, kura pašlaik strādā par izpilddirektores vietnieci kapitālsabiedrību pārraudzības jautājumos un vairākus gadus bija Audita nodaļas vadītāja.
Bartaševičs minēja, ka audita secinājumi norāda uz augstu uzņēmuma atkarību no pašvaldības finansējuma. Tāpat auditā konstatēts, ka 2024. gadā ieņēmumi no pamatdarbības samazinājušies par 5,4%, kas liecina par darba efektivitātes izaicinājumiem.
Savukārt kultūras ministres Agneses Lāces (P) padomniece Rita Plūme aģentūrai LETA sacīja, ka ministre ir informēta par attiecīgo lēmumu. Tostarp Lāce akcentēja, ka vairāk nekā divas nedēļas publiskajā telpā notiek diskusijas par koncertzāles "Gors" pārvaldības maiņu, tāpēc šāda, viņasprāt, politiskā izrēķināšanās ar vadītāju pārmaiņu priekšvakarā raisa bažas.
Kultūras ministre ir sazinājusies ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru (JV). Puses vienojušās, ka vērtēs pašvaldības pieņemtā lēmuma tiesiskumu.
Tāpat ziņots, ka pēc "Austrumlatvijas koncertzālē" veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu. Bartaševičs iepriekš medijiem apgalvoja, ka tiek skatīti divi iespējamie scenāriji - deleģēšanas līguma izmaiņas ar "Austrumlatvijas koncertzāli" vai kapitālsabiedrības pārveide par iestādi. Variants par "Gora" nodošanu nomā privātajam operatoram vairs netiekot skatīts. Taču pašvaldība esot gatava runāta arī ar KM par "Gora" nodošanu valstij.
Valdība ir pilnvarojusi Kultūras ministriju (KM) sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.
KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības "Gors" turpmākajai pastāvēšanai.
Ministrija vērsa uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsvēra, ka Latgales vēstniecības "Gors" izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis viedokli, ka šī koncertzāle ir būtisks latviskās un latgaliskās identitātes centrs un tam ir jāpaliek publiskā pārvaldībā.
Pēc "Firmas.lv" datiem, "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.
