Pasaulē
Latvijas prezidents norādīja, ka Baltijas valstu sadarbība politiskajā, ekonomiskajā, aizsardzības, drošības un kultūras līmenī ir augstā līmenī. Viņš atzīmēja, ka viena no galvenajām tikšanās tēmām bija drošība reģionā un aizsardzības jautājumi.
Viņš norādīja, ka Baltijas valstis nākamgad palielinās izdevumus aizsardzībai un ka Latvijā lēmumi par pretmobilitātes pasākumiem uz dzelzceļa vēl nav pieņemti, jo valdība tos plāno izskatīt pēc Jaunā gada, kad būs veikts plašs izvērtējums. Latvijas prezidents informēja, ka darbs notiek gan militāro, gan citu ekspertu līmenī un koordinācija ar Baltijas partneriem turpināsies.
Rinkēvičs akcentēja situāciju uz Latvijas un Baltkrievijas, kā arī Lietuvas un Baltkrievijas robežas, tostarp arvien lielāko gaisa balonu skaitu, kas ielido abu valstu teritorijā. Viņš norādīja, ka šie incidenti ir saistīti ar Baltkrievijas režīma rīcību un satur hibrīdapdraudējuma un arī organizētās noziedzības elementus, tostarp saistībā ar cigarešu kontrabandu. Latvijas prezidents uzsvēra nepieciešamību panākt stingrāku un vienotāku Eiropas nostāju pret Baltkrieviju un stiprināt pasākumus, lai novērstu šāda veida hibrīdkara elementus.
Runājot par Ukrainu, Latvijas prezidents norādīja, ka tās teritoriālā nedalāmība, suverenitāte un ilgtermiņa drošība ir pamatelementi, kas nodrošina ilgstošu mieru Eiropā. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstis turpinās darbu Eiropas Savienībā (ES), NATO un transatlantiskajā līmenī, lai nodrošinātu militāro un finanšu palīdzību Ukrainai, turpinātu sankciju paplašināšanu un virzītu iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam.
Igaunijas prezidents atzina, ka reģionālie apdraudējumi, tostarp Krievijas gaisa telpas pārkāpumi, migrācijas instrumentalizācija un ēnu flotes izmantošana, prasa kopīgus risinājumus. Viņš uzsvēra, ka NATO gaisa aizsardzības misiju stiprināšana Baltijas valstīs ir būtiska. Kariss akcentēja nepieciešamību stiprināt reģiona infrastruktūras noturību, attīstīt pārrobežu savienojamību, turpināt darbu enerģētikas neatkarības virzienā un panākt projekta "Rail Baltica" īstenošanu.
Lietuvas prezidents norādīja, ka pieaugošais ģeopolitiskais spiediens un hibrīduzbrukumi Baltijas valstu robežām prasa prioritāru uzmanību gaisa aizsardzībai, dronu un pretdronu risinājumiem, militārajai mobilitātei un citiem militāriem aspektiem. Viņš uzsvēra, ka Lietuva palielinās aizsardzības izdevumus līdz vairāk nekā 5% no iekšzemes kopprodukta, stiprinās robežas aizsardzības procedūru harmonizāciju un īstenos Baltijas aizsardzības līniju.
Lietuvas prezidents norādīja, ka Baltijas valstis ir vienojušās īstermiņā strādāt pie tā, lai sašķidrinātā dabasgāze no ASV nonāktu Klaipēdā un pēc tam tiktu transportēta uz Ukrainu, palīdzot tai izdzīvot šo ziemu. Runājot par finansiālo aizsardzību, viņš uzsvēra, ka ES ārējās robežas aizsardzībai, kritiskajai infrastruktūrai un militārajai mobilitātei visam kopumā jābūt iekļautam ES daudzgadu budžetā.
