Pasaulē
Diplomāte paudusi, ka Latvija turpinās atbalstīt centienus, lai nodrošinātu, ka upuri saņem nozīmīgu kompensāciju. Viņa akcentēja, ka katrs prasījums ir jāuzklausa, katrs zaudējums ir jāatzīst un Krievijas agresijas upuriem ir jāsaņem taisnīgums, ko viņi pelnījuši.
Prasību komisija Ukrainai ir starptautisks mehānisms, kas darbosies Hāgā kā neatkarīga struktūra Eiropas Padomes iestāžu sistēmā. Komisijā izskatīs zaudējumu, kaitējumu un aizskārumu kompensāciju prasības, ko radījušas Krievijas starptautiski prettiesiskās darbības Ukrainā, un noteiks kompensāciju apmēru.
Prasību komisija ir nākamais solis pēc Zaudējumu reģistra, kas kopš 2024. gada 2. aprīļa pieņem prasības un dokumentē Ukrainai un tās iedzīvotājiem nodarītos zaudējumus. Pēc konvencijas stāšanās spēkā Zaudējumu reģistrs tiks iekļauts Prasību komisijā. Tiklīdz Prasību komisija tiks izveidota, būs jāizveido trešais kompensāciju mehānisma posms - aprēķināto atlīdzību izmaksas fonds.
Diplomātiskajā konferencē piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, konvenciju parakstīja 35 valstu augstas amatpersonas. Konvencija stāsies spēkā, kad to ratificēs 25 parakstītājvalstis.
2022. gada 14. novembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kurā tika atzīts, ka Krievijai ir juridiski jāatbild par visiem starptautisko tiesību pārkāpumiem Ukrainā, tai skaitā jāveic reparācijas.
Rezolūcija paredz, ka sadarbībā ar Ukrainu jāizveido starptautisks mehānisms, lai atlīdzinātu zaudējumus, kaitējumu vai aizskārumu, ko izraisījušas Krievijas starptautiski prettiesiskās darbības Ukrainā. Starptautiskās prasību komisijas Ukrainai izveidošana ir svarīgs posms taisnīga un ilgstoša miera panākšanai Ukrainā.
