Pasaulē
Leptospirozi pārnēsā dažādi dzīvnieki, īpaši peļveidīgie grauzēji, bet pārnēsātāji var būt arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi, skaidro SPKC. Cilvēki visbiežāk inficējas ar slimību, nonākot saskarē ar dzīvnieku piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai dzīvnieku izdalījumiem un citiem objektiem, kas piesārņoti ar inficētu dzīvnieku urīnu.
Šogad līdz 13. oktobrim Latvijā reģistrēti 25 leptospirozes gadījumi, kas ir sešas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, kad tika reģistrēti vidēji četri gadījumi gadā. Piemēram, 2021. gadā tika reģistrēts viens saslimšanas gadījums, bet 2017. gadā - astoņi.
Septembrī reģistrēti 14 šīs slimības gadījumi, bet seši - augustā, kas norāda uz izteiktu sezonālu pieaugumu vasaras beigās un rudenī, vērtē SPKC. Visi pacienti ārstējušies vai turpina ārstēties stacionāros, un viens pacients miris, ziņo SPKC. Lielākā daļa pacientu ziņojuši par iespējamu kontaktu ar grauzējiem vai vidi, kas varētu būt piesārņota ar to izdalījumiem, piemēram, strādājot piemājas dārzos.
Leptospirozes gadījumi konstatēti Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē. No kopējā leptospirozes gadījumu skaita 11 inficētie šogad bijuši vīrieši un 14 - sievietes. Slimnieku vidējais vecums ir 63 gadi, bet kopumā saslimušie ir vecumā no 25 līdz 82 gadiem.
Leptospiroze ir zoonoze jeb infekcijas slimība, kas tiek pārnesta no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Leptospirozes izraisītājs ir baktērijas leptospiras, kas ārējā vidē var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem, īpaši mitrā un vēsā vidē, taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru, norāda SPKC. Inficētie dzīvnieki izdala leptospiras ar urīnu. Uzņēmīgi ir visi siltasiņu dzīvnieki, kas nozīmē, ka infekcijas izraisītāji plaši cirkulē dabā.
SPKC skaidro, ka cilvēka organismā leptospiras var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem, kontaktējoties ar grauzēju un citu dzīvnieku, ieskaitot mājdzīvnieku piesārņoto vidi - ūdeni, augsni, priekšmetiem un citām vietām.
Saslimt iespējams arī, tīrot vai uzturot vietas, kur uzturas grauzēji, aprūpējot mājdzīvniekus vai strādājot ar mājlopiem, īpaši, ja ir sīki ādas bojājumi. Retāk var inficēties, peldoties vai brienot pa piesārņotu ūdeni, norāda SPKC.
Slimības pazīmes parasti parādās divas līdz 20 dienas pēc inficēšanās. Biežāk novērojami gripai līdzīgi simptomi - paaugstināta temperatūra, drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes, nelabums, vemšana, apetītes zudums, apsārtušas acis un nespēks. Smagākos gadījumos iespējamas komplikācijas - meningīts, asinsizplūdumi, dzelte, nieru un aknu bojājumi, hemolītiska anēmija vai apziņas traucējumi, informē SPKC.
Risks inficēties ar leptospirozi palielinās aukstajā gada laikā, dažādiem grauzējiem migrējot cilvēku mājokļos un lauksaimniecības telpās.
Lai novērstu inficēšanos ar leptospirozi, SPKC speciālisti aicina lietot cimdus, zābakus un aizsargapģērbu, veicot dārza, lauku vai dzīvnieku aprūpes darbus.
Vienlaikus no saslimšanas var izvairīties, pēc saskares ar dzīvniekiem vai mitru augsni rūpīgi nomazgājot rokas ar ziepēm un ūdeni.
SPKC arī iesaka uzturēt kārtībā pagalmu, saimniecības teritoriju un telpas, tai skaitā pagrabtelpas, novērst grauzēju piekļuvi pārtikai un dzīvnieku barībai, regulāri veikt grauzēju kontroli dzīvesvietā un tās apkārtnē, kā arī izvairīties no tieša kontakta ar dzīvnieku urīnu.
Līdztekus SPKC iesaka nelietot uzturā termiski neapstrādātu pārtiku, ja ir aizdomas, ka tā ir grauzēju piesārņota, un nedzert nevārītu ūdeni no dabīgām ūdenstilpnēm.
Ieteicams ievērot piesardzību arī aukstuma peldēs, ja ir ādas ievainojumi vai nobrāzumi.
Ja parādās leptospirozei raksturīgas pazīmes un ir bijusi saskare ar potenciāli piesārņotu vidi, dzīvniekiem un dzīvnieku piesārņoto vidi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
SPKC vērš uzmanību, ka slimība ir smaga, bet ārstējama, ja tā tiek savlaicīgi diagnosticēta.
Informācija par leptospirozi dzīvniekiem un profilakses pasākumiem lauksaimniecības un mājdzīvnieku turētājiem pieejama Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļvietnē.
