Pasaulē
Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Vidzemes šosejas (A2) no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam Valmiera-Cēsis-Drabeši (P20) jeb pagriezienam uz Cēsīm, kā arī posmā no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim.
Tāpat vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Valmieras šosejas (A3) no Stalbes līdz Rubenei, Daugavpils šosejas (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām, Ventspils šosejas (A10) starp rotācijas apļiem pie Tukuma, kā arī uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) no Tīnūžiem līdz Ziediņiem.
Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.
Šogad uz valsts autoceļiem plānots ieviest kopumā 17 jaunus vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus. Tostarp šogad 25. februārī sāka darboties trīs jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām. Vidējo braukšanas ātrumu sāka kontrolēt uz Tallinas šosejas (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam, bet uz Liepājas šosejas (A9) no 10. kilometra līdz Kaģiem un no Blīdenes līdz Brocēniem.
Līdz maijam paredzēts ieviest vidējā braukšanas ātruma kontroli vēl astoņos posmos.
Vidējā braukšanas ātruma kontroli ieviesīs uz Liepājas šosejas (A9) posmā no Apšupes līdz Tiltiņiem, uz Rīgas apvedceļa Baltezers-Saulkalne (A4) posmos no krustojuma ar autoceļu Rīga-Ērgļi (P4) līdz tiltam pār Mazo Juglu un no krustojuma ar Rīgas apvedceļu Salaspils-Babīte (P5) līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju, kā arī uz Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) posmā aiz Misas kanāla līdz "Virši" degvielas uzpildes stacijai.
Vidējā ātruma kontroli ieviesīs arī uz autoceļa Tīnūži-Koknese no divlīmeņu krustojuma ar autoceļu Augšlīgatne-Skrīveri (P32) līdz rotācijas aplim pie Kokneses. Tāpat vidējā ātruma kontroli ieviesīs uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (A12) posmā no Varakļāniem līdz Kristceļiem un no Greiškāniem līdz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža 108. kilometram, kā arī uz autoceļa Sloka-Talsi (P128) posmā no Ragaciema līdz Klapkalnciemam.
Kontroles iekārtas uzstāda SIA "Reck" par kopumā 1,99 miljoniem eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Summā ir iekļauta transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles iekārtu piegāde, uzstādīšana, kā arī iekārtu un sistēmas uzturēšana piecu gadu periodā. Darbus finansē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) no līdzekļiem, ko piešķir Ceļa satiksmes drošības padome.
Iepriekš valsts ceļu tīklā darbojas 16 vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi, kas tika izvēlēti, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un satiksmes organizāciju jeb aizliegumu apdzīt.
Vidējā braukšanas ātruma kontrole ir viens no rīkiem satiksmes drošības uzlabošanai. Statistika par negadījumiem esošajos 16 vidējā ātruma kontroles posmos liecina, ka ceļu satiksmes negadījumu, tostarp smago negadījumu skaits šajos posmos samazinās.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātisks satiksmes uzraudzības risinājums, kas nosaka transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā, balstoties uz laiku, kādā šis posms tiek veikts. Kontrolētā ceļa posma sākumā un beigās uzstādītais aprīkojums fiksē transportlīdzekļa iebraukšanas un izbraukšanas laiku. Pamatojoties uz šiem datiem, tiek noteikts transportlīdzekļa vidējais ātrums attiecīgajā posmā.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Reck" 2024. gadā strādāja ar 29,651 miljona eiro apgrozījumu un 1,218 miljonu eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2000. gadā, un tā pamatkapitāls ir 7100 eiro. "Reck" kapitālā 40% pieder SIA "Topos L", kuras vienīgais īpašnieks ir Jānis Kols, 35% pieder AS "A.C.B.", bet 25% pieder - SIA "GK2V In", kuras vienīgais īpašnieks ir Viesturs Kaģis.
LVC izveidota 2004. gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.
