Vaicāts par portālā "sargs.lv" publicēto informāciju, ka Baltkrievijas režīma pārstāvju sarunās izskanējis apdraudējums Latvijas zemessargiem un robežsargiem, Latkovskis uzsvēra, ka pašlaik notiek izteikts hibrīdkarš, kas ietver arī informācijas karu un spiediena izdarīšanu arī uz robežsargiem, zemessargiem un karavīriem, kuri sargā mūsu valsti.

Aizsardzības komisijas deputāts uzsvēra, ka šajā situācijā ir svarīgi nepakļauties provokācijām un stiprināt drošību. Tas, vai tam ir nepieciešami kādi papildus resursi, ir Zemessardzes, Robežsardzes, Nacionālo bruņotos spēku (NBS) un drošības dienestu ziņā, skaidroja politiķis. Deputāts akcentēja, ka visi šie dienesti un institūcijas ir profesionāli un ka viņš uzticos to lēmumiem.

Attiecībā uz humānās palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuri atrodas pie Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Latkovskis norādīja, ka iespēju robežās tā tiek sniegta un ka katrs gadījums tiek vērtēts individuāli. Vaicāts arī, piemēram, par telšu nodrošināšu, ja tas ir iespējams, tiem cilvēkiem, kuri atrodas Baltkrievijas teritorijā, politiķis akcentēja, ka Latvija nedrīkst kļūt par vājāko posmu Lukašenko režīma īstenotajā hibrīdkarā pret mūsu valsti, Lietuvu un Poliju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Aizsardzības komisijas deputāts vēra uzmanību, ka, ja mēs piekāptos un caur mums Lukašenko režīma virzīto cilvēku plūsma varētu iekļūt Eiropas Savienībā, tas nozīmētu, ka sekotu arī otrais vilnis ar kaimiņvalsts režīma sūtītu cilvēku iespiešanas mēģinājumu. Tāds scenārijs apdraudētu ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas un Polijas drošību, skaidroja Latkovskis.

Politiķis arī retoriski vaicāja, kā ir iespējams, ka cilvēki, kuri it kā nedēļu ir pie robežas, bet tomēr joprojām ir ar pielādētiem mobilajiem telefoniem. Deputāts secina, ka Baltkrievijas režīma pārstāvji arī uztur un palīdz šiem cilvēkiem, kurus tas cenšas iespiest trīs kaimiņvalstīs.

Latkovskis norādīja, ka tiem cilvēkiem, kuri Baltkrievijā ieradušies ar pēdējiem lidmašīnu reisiem, bija jau jābūt labi zināmai situācijai, uz ko viņi iet. Politiķis akcentēja, ka nedrīkstam mainīt kopīgo taktiku, kāda ir Latvijai, Lietuvai un Polijai, jo pašreizējā pieeja strādā, bet tās maiņa var izraisīt jaunus lidmašīnu reisus ar jaunām cilvēku plūsmām.

"Sargs.lv" publicējis informāciju, ka Latvijas pusē stāvošie zemessargi un robežsargi dzirdējuši baltkrievu militārpersonu sarunu, kas noritējusi turpat - tikai 20-30 metru attālumā. Sarunas gaitā baltkrievu spēka struktūru darbinieki savā starpā sadalījuši šaušanas sektorus, vienojoties, kuru Latvijas robežsargu vai zemessargu katrs no baltkrievu karavīriem "novāks", kurš par ko ir atbildīgs un uz kuru pusi jāskrien atkāpšanās gadījumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Baltkrievu militārpersonām manītas ne tikai Kalašņikova tipa triecienšautenes, bet arī Dragunova tipa jeb SVD snaipera šautenes, kā arī Kalašņikova sistēmas vieglie ložmetēji jeb RPK. Pie Latvijas robežas atrodas Baltkrievijas regulārie bruņotie spēki, robežsargi, kā arī speciālās robežsardzes vienība "ASAN". Tāpat Baltkrievijas kaujinieki izmanto bruņojumu, uz kura ir uzstādītas gan nakts redzamības un tēmēšanas ierīces, gan termālās kameras, vēsta portāls.

Kā ziņots, pagaidām papildus NBS un Zemessardzes izvietošana uz Latvijas - Baltkrievijas robežas nav nepieciešama, šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš sacīja, ka Baltkrievijas pusē ir palielinājusies karavīru klātbūtne, bet tas nenozīmē, ka Latvijai būtu jāpalielina sava klātbūtne, jo pašlaik tā ir pietiekama. Pabriks uzsvēra, ka situāciju nevar nemitīgi eskalēt un aicināja Baltkrievijas pusi samazināt militāro klātbūtni pie Latvijas robežas.

Tāpat ministrs pauda nožēlu, ka Baltkrievijas puse faktiski ir izbeigusi dialogu ar Valsts robežsardzi, līdz ar to pašlaik nepastāv tiešā saikne, lai potenciālo negadījumu laikā varētu operatīvi sazināties ar Baltkrievijas pusi un noskaidrot vajadzīgo informāciju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Jau vēstīts, ka iepriekš Pabriks norādījis, ka lielākās bažas rada Baltkrievijas militāro vienību izvietošana pie robežas ar Latviju, jo komunikācijas trūkums ar Baltkrievijas robežsargiem var radīt dažādus pārpratumus.