“Patiesība tas īsti nebija tā, kā tiek pasniegts šodien. Es tikai zinu, ka tā bija pavēle. Un visas programmas, ne tikai “Jaunais vilnis”, arī “Jautro un atjautīgo klubs”, “Jūrmalina”, visi aizgāja vienlaicīgi. Tā bija tāda politika. Pavēle nāca no Kremļa: “Ātri lasieties prom no šejienes,” - par notikušo stāsta dziedātāja. “Šodien mēdz teikt, ka pie visa vainīgas Latvijas varas iestādes, bet tā nav taisnība. Es piedalījos “Jaunajā vilnī” līdz pat pēdējam koncertam. Pēc tam pilsēta man piedāvāja - “Laima, vai tu nevari sarīkot kādu festivālu?”. Jā, lūdzu. Es pati neko tādu neplānoju.”
Vaicāta par savu attieksmi pret Puškina, Gogoļa un Turgeņeva ielu pārdēvēšanu Rīgā, Vaikule atbildēja šādi:
“Nu, viņi to izdarīja pareizi. Kāpēc? Ja Latvijai pietrūka savu varoņu, nu, tad lai tā arī ir. Ja nopietni un atklāti, man vienalga – es jau esmu iegaumējusi, lai ir šis nosaukums, nekā tas visu laiku mainās. Jaunā paaudze aug, un mums ir savi varoņi. Un kāpēc gan nesaukt šīs ielas par godu tiem, kas mums ir Latvijā.
Visas šīs ielas ir padomju propaganda, kas mums tika uzspiesta. Nu pietiek jau, mēs esam atsevišķa valsts. Es izveidotu muzeju ar šiem pieminekļiem un fotogrāfijām, jo tā ir mūsu vēsture, tas ir normāli. Bet kas tas vajadzīgs jaunam cilvēkam, kurš vairs neprot krievu valodu, viņš vairāk runā angliski. Pārdēvējiet, tās ir jūsu tiesības. Jebkurā gadījumā tagad vairāk zinās par mūsu, latviešu, varoņiem.”