Pasaulē
"Piekrītu Dānijas premjerministrei: ja tas notiktu - lai gan es neticu, ka notiks -, ja ASV administrācija izlems izmantot spēku, lai iegūtu savā kontrolē Grenlandi, tas nepārprotami nozīmētu transatlantisko attiecību un NATO beigas," Kubiļus teica Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT.
"Arī ASV administrācijai to vajadzētu saprast," viņš piebilda.
ASV prezidents Donalds Tramps aizvadītajā nedēļas nogalē atkārtoti pauda vēlmi anektēt Grenlandi. Tramps nav izslēdzis iespēju, ka kontroles iegūšanai pār Grenlandi varētu tik izmantots militārs spēks. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena Dānijas telekanālam TV2 sacīja, ka Trampa draudi ir jāuztver nopietni un, ja ASV uzbruks NATO valstij, "viss apstājas, (..) arī mūsu NATO un līdz ar to drošība, kas tika sniegta kopš Otrā pasaules kara beigām".
Kubiļus vērtējumā, ja ASV vēlas stiprināt Grenlandes vai plašāka reģiona drošību, to var izdarīt, paplašinot tur savu pašreizējo militāro klātbūtni. ASV ir karabāze Grenlandē.
"Šādas iespējas jau pastāv. Nav absolūti nekādas vajadzības draudēt vai iebiedēt ar runām par Grenlandes pārņemšanu vai tās kontroli," sacīja komisārs.
Kubiļus teica, ka Vašingtonā vajadzētu ņemt virsroku veselajam saprātam, brīdinot, ka jebkura spēka pielietošana pret Grenlandi radītu vēl nepieredzētu paradoksu aliansei.
"Ja Savienotās Valstis izmantotu militāru spēku pret Grenlandi, ko tā darītu kā NATO dalībvalsts? NATO nāktos aizstāvēt vienu no savām dalībvalstīm - Dāniju un tās teritorijas - pret agresiju," viņš teica.
Eirokomisārs apšaubīja, ka ASV patiešām veiks konkrētus pasākumus pret Grenlandi.
"Iespējams, būs troksnis, daži draudi un runas par īpašiem risinājumiem - tas ir iespējams," viņš atzina.
Tramps svētdien atkārtoja, ka Grenlandei, kas ir bagāta ar tehnoloģiju rūpniecībai svarīgiem minerāliem, nacionālās drošības apsvērumu dēļ būtu jākļūst par ASV sastāvdaļu. Dānija, tās kaimiņvalstis, Lielbritānija, Vācija un Eiropas Savienība pirmdien noraidīja ASV pretenzijas.
