Grozījumus likumā bija paredzēts izskatīt otrdienas valdības sēdē, bet to izskatīšana uz nedēļu atlikta.
Likumprojektā ir paredzēts, ka nozares ministrijas ņems šos ierobežojumus vērā, apzinot topošos subjektus, kas, iespējams, var būt iekļauti kritiskās infrastruktūras D kategorijā, kā arī uzraudzīs, lai jau esošie subjekti atbilstu attiecīgajiem ierobežojumiem.
Tāpat likumprojekts paredz pārejas noteikumu, kas nosaka rīcību ar subjektiem, uz kuriem ir attiecināmi likumprojektā noteiktie ierobežojumi pēc attiecīgo normu spēkā stāšanās. Aizsardzības ministrija sadarbībā ar nozares ministrijām apzinās, vai kritiskās infrastruktūras D kategorijā ir iekļauti subjekti, kuros ir konstatējama Krievijai un Baltkrievijai piederīgo personu būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme un vai šādas personas ir attiecīgo subjektu patiesie labuma guvēji, un iesniegs Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par to izslēgšanu no kritiskās infrastruktūras D kategorijas.
D kategorija aptver kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana, darbības spēju samazināšana vai kritisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana būtiski apdraud sabiedrības un valsts drošību izņēmuma stāvokļa vai kara laikā.
D kategorijā ir iekļauti subjekti, kuru darbība ir būtiska valsts apdraudējuma pārvarēšanai un sabiedrības pamatpakalpojumu sniegšanai izņēmuma stāvokļa vai kara laikā, piemēram, pārtikas ražošana un tirgošana, siltumapgāde, medikamentu aprite un citi. Līdz ar to ir vitāli svarīga to darbības nepārtrauktības nodrošināšana, norāda EM.
D kategorijas kritiskajai infrastruktūrai, atšķirībā no A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras, nav iespējams identificēt konkrētu kritiskās infrastruktūras objektu esamību attiecīgo subjektu īpašumā vai valdījumā. Proti, D kategorijas kritiskās infrastruktūras "kritiskums" izpaužas kā noteikto pakalpojumu sniegšanas un organizēšanas process, kuru subjekts, kura īpašumā vai valdījumā ir attiecīgā infrastruktūra, ir spējīgs nodrošināt nepārtraukti, tai skaitā izņēmuma stāvokļa vai kara laikā.