Pasaulē
Jauns Valsts kancelejas vadītājs tiek meklēts, jo iepriekšējais iestādes direktors Raivis Kronbergs maija pirmajā pusē tika aizturēts tā dēvētajā kokrūpnieku lietā. Vispirms viņu no amata atstādināja, bet vēlāk puses vienojās, ka Kronbergs pametīs amatu.
Ministru kabinets Kronbergu Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja 2024. gada 23. jūlijā, un viņš darbu amatā sāka tā gada 12. augustā. Viņu amatam izvirzīja tā laika premjere Evika Siliņa (EV).
Tikmēr jaunā valdošā koalīcija Saeimā virza grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas paredz ļaut premjeram Valsts kancelejas vadītāju iecelt bez konkursa. Jaunais premjerministrs Andris Kulbergs (AS) ir izteicies, ka izmaiņas vajagot, jo esošais regulējums esot stulbs un paralizējot valsts pārvaldi. Viņš atzina, ka izmaiņas tiek virzītas saistībā ar Valsts kancelejas vadītāja vakanci, kur neesot laika gaidīt konkursa noslēgumu un neesot arī lielas intereses par šo amatu.
Amata konkurss, kas tika izsludināts 29. maijā, norisinās trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz uzdotajiem jautājumiem un prezentēs savu redzējumu par valsts pārvaldes un valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas nākotnes attīstību, raksturojot būtiskākos izaicinājumus un prioritātes. Savukārt trešajā kārtā tiks vērtētas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, pārmaiņu vadība, komandas vadīšana.
Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents vai pretendenti tiks ieteikti Ministru prezidentam virzīšanai apstiprināšanai Ministru kabinetā. Valsts kancelejas direktoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Valsts kanceleja ir Latvijas valdības centrs - institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt valdības darba funkcionēšanu un, nodrošinot datu analīzi, izvērtējot dažādus rīcības scenārijus un piesaistot ekspertus no dažādām jomām, sniegt datos un izpētē balstītu informāciju Ministru prezidentam un valdībai, tādējādi palīdzot pieņemt precīzākus, faktos balstītus lēmumus. Valsts kancelejas darbu vada direktors, kurš ir visaugstākā ranga ierēdnis.
Kopš 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja.
Līdz jaunā Valsts kancelejas vadītāja iecelšanai šos pienākumus pildīs Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās Inese Gailīte.
