Pasaulē
Kriminālprocess sākts šogad augusta beigās par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas varētu būt izraisījusi smagas sekas, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.
Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Rēzeknes pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli, pieņemot 2023. gada budžetu bez nepieciešamā finansējuma, tostarp atlīdzības izmaksai, un noslēdzot līgumu par būvdarbu turpināšanu projektā "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" bez šim nolūkam paredzētā finansējuma, norādīja KNAB.
Tas, iespējams, apdraudēja pašvaldības autonomo funkciju izpildi, iedzīvotāju intereses un spēju pildīt uzņemtās saistības, radot smagas sekas, piebilda KNAB.
Pašreizējā kriminālprocesa stadijā nevienai personai nav piemērots statuss, kas paredz tiesības uz aizstāvību.
Jau ziņots, ka rekreācijas centrs, kas atrodas Brīvības ielā 23a, netālu no Kovšu ezera, nereti tiek minēts kā viens no iemesliem Rēzeknes finanšu problēmām, jo ieguldījumi tajā pārsniedz pašvaldības finanšu iespējas.
Trīs stāvu ēkas kopējā platība ir 3285,7 kvadrātmetri, tostarp pirmajā stāvā atrodas viesu uzņemšanas zona, kā arī telpas sporta nodarbībām fitnesa un trenažieru zālēs, otrajā stāvā ir saunas, pirtis un ārā baseini, bet trešajā stāvā būs skaistumkopšanas saloni, frizētavas, ūdens procedūru saloni un fizioterapijas kabineti.
Projekta autors ir SIA "ARX arhitekti", būvdarbus veica SIA "Arčers", bet būvuzraudzību nodrošināja SIA "Marčuks".
Ēkas būvniecības izmaksas ir 6,9 miljoni eiro. Būvdarbi projektā "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma izveidei" īstenoti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu 5,03 miljoni eiro.
Rēzeknes pašvaldības 2023. gada budžeta izstrādē tika pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam. Revīzijā VK sniedza negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.
Toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) 2023. gada 2. novembrī izdeva rīkojumu par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča atstādināšanu. Savu atstādināšanu no amata Bartaševičs vērtēja kā politiskas kampaņas daļu, kas vērsta pret Rēzeknes pašvaldību un viņu personīgi.
Bartaševičs tiesā apstrīdēja toreizējās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas (JV) 2023. gada 2. novembra rīkojumu par viņa atstādināšanu. Savu atstādināšanu no amata Bartaševičs vērtēja kā politiskas kampaņas daļu, kas vērsta pret Rēzeknes pašvaldību un viņu personīgi.
Pirmās instances tiesa politiķa prasību noraidīja, bet spriedums tika pārsūdzēts. Pirmās instances tiesa, piemēram, atzina, ka pamatoti konstatēts tiesību normu pārkāpums, pieteicējam vienpersoniski bez pašvaldības domes un Finanšu pārvaldes iesaistes 2022. gada septembrī parakstot līgumu ar SIA "Arčers" par būvdarbu turpināšanu un uzņemoties saistības, lai īstenotu projektu "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai".
Bartaševičs pēc šovasar notikušajām pašvaldību vēlēšanām atkārtoti nokļuva mēra amatā.
