Pasaulē
Ķiploks (Allium sativum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas augs ar raksturīgu asu, pikantu garšu un smaržu (kultivētie ķiploki parasti ir viengadīgi vai divgadīgi). Ķiploki tiek audzēti gan kā garšaugi, gan kā ārstniecības augi.
Stiprina imunitāti
Ķiploku slimību ārstēšanai un veselības uzturēšanai tiek izmantoti jau kopš seniem laikiem, ķiploka brīnumainās spējas ir pieminējis Hipokrāts, tās ir aprakstītas daudzos senajos medicīnas rakstos. Mūsdienu pētījumi liecina, ka ķiploks palīdz saglabāt veselīgu sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī samazināt asinsspiedienu, holesterīna un arī glikozes līmeni asinīs. Tāpat ķiploki veicina gremošanu un uzlabo apetīti.
Taču galvenais, ar ko ir slavens ķiploks, ir tā antibakteriālās īpašības un spēja stiprināt organisma imunitāti cīņā pret saaukstēšanos, tostarp gripu. Un ne velti – ķiploki satur fitoncīdus, ko dēvē par dabiskajām antibiotikām, kas iznīcina vīrusus un baktērijas.
Tomēr nav panaceja
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ķiplokiem pat ir veltījusi īpašu sadaļu. Tajā teikts: “Ķiploki ir veselīgs pārtikas produkts, kam var būt dažas antimikrobiālas īpašības. ASV Nacionālā veselības institūta (US National Institute of Health (NCCIH) Centre for Complementary and Integrative Health) alternatīvo ārstniecības līdzekļu pārskatā ir minēts darbs, kurā apgalvots, ka ķiploki var novērst un ārstēt saaukstēšanos un iesnas, taču ar precizējumu: “Klīniskie dati ir nepietiekami, un ir nepieciešami papildu pētījumi.”
Ārsti norāda, ka aizrauties ar ķiploku ēšanu nevajadzētu. Pietiek apēst pa daiviņai no rīta un vakarā, jo tas satur spēcīgus savienojumus, kas var kairināt kuņģa gļotādu un izraisīt gastrītu. Cilvēkiem ar samazinātu kuņģa skābumu, peptisku čūlu, gastrītu akūtā stadijā lietot ķiplokus uzturā nav ieteicams.
Konkurents no Ķīnas
Trīs lielākie ķiploku audzētāji pasaulē ir Ķīna, Indija un Bangladeša, aptuveni 80 % pārdoto ķiploku tiek importēti no Ķīnas. Zemās cenas dēļ tie aktīvi izspiež no veikalu plauktiem vietējos konkurentus. Tomēr Latvijas tirgū ir nopērkami arī ķiploki no Nīderlandes, Lietuvas un Spānijas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem piegādes apjoms pagājušajā gadā sasniedza aptuveni 2 miljonus eiro.
Vietējiem ražotājiem ir ļoti grūti konkurēt ar importu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, kā saka lauksaimnieki, to raža ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem. Turklāt Latvijā šīs kultūras platības pastāvīgi samazinās. Pirms pieciem gadiem apstādīto platību skaits bija 400 hektāri, bet šogad - tikai 263 hektāri. Galvenais iemesls bija tas, ka pārtikas rūpniecībā kā aromatizētāju arvien plašāk izmanto ķiploku pulveri, kurs ir ievērojami lētāks.
Tomēr vietējie ķiploki joprojām ieņem stabilu vietu Latvijas lielveikalu plauktos. Taču tas diemžēl nav uz ilgu laiku, jo ne visi vietējie lauksaimnieki var lepoties ar īpašām noliktavām, kurās pastāvīgi tiek uzturēta atbilstoša temperatūra.
Ķiploku galviņas sāk dīgt un izžūst, zaudējot savu tirdzniecībai piemēroto izskatu, tikmēr ķīniešu konkurents vienmēr ir balts, tīrs un bez mazākajiem bojājumiem. Turklāt tā cena ir ļoti pievilcīga. Kas tad nav īsti kārtība ar ķīniešu ķiplokiem?
Daži eksperti uzskata, ka importa ķiplokos nav nekā vērtīga, jo tie ir pilnībā zaudējuši savas baktericīdās un imūnstimulējošās īpašības. Viss ir atkarīgs no apstākļiem, kādos šie ķiploki ir audzēti. Lai palielinātu ražu un atbrīvotos no kaitēkļiem, Ķīnas lauksaimnieki aktīvi izmanto pesticīdus, tostarp ārkārtīgi toksiskus.
Un, lai gan Eiropas Savienības valstīm piegādātajiem produktiem daudzu veidu pesticīdu lietošana ir aizliegta, Ķīnā jau gadu desmitiem tiek tik aktīvi izmantots, piemēram, DDT, tāpēc lauksaimniecības zeme ir ļoti piesārņota.
Augsnes analīzes uzrāda arsēna, kadmija un smago metālu klātbūtni. Visas šīs indīgās vielas ir atrodamas arī ķiploku galviņās. Vides aizstāvji jau sen ir nobažījušies arī par ūdens kvalitāti Ķīnas upēs, kurās tiek iepludināti rūpniecības un sadzīves atkritumi. Šo ūdeni, kas praktiski netiek attīrīts, izmanto lauku laistīšanai, kaitīgajām ķīmiskajām vielām no vietējām upēm viegli nonākot ķiploku galviņās.
Ķīnas ķiploki, glīti iesaiņoti tīkliņos pa trim, izceļas galvenokārt ar savu žilbinoši balto krāsu un to, ka tiem nav nekādu bojājumu. To bieži vien nodrošina hlors, ko izmanto produkta balināšanai, pirms tas tiek nosūtīts patērētājam.
Taču pievilcīgais izskats ne vienmēr liecina par dārzeņa lietderīgajām īpašībām un labo kvalitāti. Ķīniešu ķiploki satur ļoti maz ēterisko eļļu. Tajā pašā laikā sausnes saturs ķiplokos ir diezgan augsts. Zemā ēterisko eļļu koncentrācija novērš izžūšanu un dīgšanu, tāpēc Ķīnas ilgāk saglabājas svaigi.
Savukārt Latvijas ķiploki ar laiku sažūst un izdīgst. Tas parasti notiek pēc 3-4 mēnešu uzglabāšanas. Ķīnā ir pieņemts ķiploku saknes griezt ar speciālām šķērēm, lai novērstu to šķirņu izplatīšanos. Latvijas ķiplokiem ir redzamas sakņu paliekas.
Padomi pircējiem
Ķiplokiem neatkarīgi no to izcelsmes valsts jābūt nobriedušiem, veseliem, tīriem, veseliem, stingriem un blīviem. Par pirmās šķiras produktu tiek uzskatīti ķiploki bez izkritušām daiviņām, dīgstiem un mehāniskiem bojājumiem.
Otrās šķiras ķiplokiem ir pieļaujami dīgsti, kas nepārsniedz 10 mm, izkritušas daiviņas un nelieli mehāniski bojājumi. Jebkurā gadījumā ķiploki nedrīkst būt sapuvuši, apsaluši un saulē apdeguši, kā arī tie nedrīkst būt pārlieku mitri..
Vislielāko labumu organismam sniegs nogatavojušies un svaigi ķiploki, kuru sīpoli ir sausi un cieti. Gatavošanai labāk izmantot mazas ķiploku galviņas, kurām ir smalkāka garša. Kvalitatīviem ķiplokiem daiviņas ir skaidri sataustāmas un tiem nav pārāk daudz mizu.
Nepērciet sadīgušus ķiplokus, jo tiem ir mazāk veselīgu īpašību un sliktāka garša. Ķiploku kvalitāti var noteikt pēc to svara. Ja ķiploks ir pārāk viegls, tas nozīmē, ka tas satur nepietiekamu daudzumu ūdens, attiecīgi, tam ir sliktāka garša un īsāks uzglabāšanas laiks.
Uz ķiploku cenu zīmes, ko pārdod pēc svara, papildus cenai kilogramos jānorāda izcelsmes valsts un šķirne - pirmā vai otrā. Uz iepakotiem produktiem šo informāciju norāda uz pievienotās etiķetes.
Aleksandrs FEDOTOVS
