Pasaulē
Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidents šodien piedalījās Baltijas Ministru padomes sanāksmē, kur kopā ar Igaunijas un Lietuvas premjerministriem apliecināja ciešu sadarbību starp trīs Baltijas valstīm reģionam nozīmīgu projektu īstenošanā.
Kariņš pārrunās ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem guvis pārliecību, ka visas valstis ir apņēmības pilnas strauji virzīties uz priekšu dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" projekta īstenošanā. "Katrai valstij ir atšķirīga pieeja būvniecības uzsākšanā - Lietuva virzās uz priekšu ar sliežu izbūvi, Igaunija - ar viaduktu, savukārt Latvija sāk ar izaicinošo dzelzceļa infrastruktūras izveidi Rīgā un Rīgas lidostā," projekta attīstību Baltijas valstīs raksturoja Kariņš.
Vienlaikus Ministru prezidents norādīja arī uz izaicinājumiem, kas skar nacionālo drošību, iepirkuma procedūru, īpašnieku struktūru un citus aspektus.
"Mēs vienojāmies ar mūsu valstu klātesošajiem satiksmes ministriem, ka ir mērķtiecīgi jāturpina strādāt pie projekta pārvaldības šķēršļu novēršanas, lai "Rail Baltica" būtu tikpat veiksmīgs un paredzams projekts kā sinhronizācija ar Eiropas elektroenerģijas tirgu," paura premjers.
Baltijas valstu Ministru prezidenti tiksies šā gada marta beigās Viļņā, lai vērtētu progresu dzelzceļa infrastruktūras izbūves projektā.
Pēc tikšanās ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem Kariņš uzsvēra, ka enerģētikas jomā visām trīs Baltijas valstīm prioritāte ir sinhronizācija ar Eiropas elektroenerģijas tirgu. "Ir panāktas vienošanās par finansējumu, infrastruktūras objekti tiek būvēti atbilstoši plānotajam laika un budžeta tvērumam. Mēs sadarbībā ar ekspertiem turpinām uzraudzīt šo projektu, lai tas tiktu īstenots, kā iecerēts," skaidroja Kariņš.
Tāpat Baltijas premjerminstri ar Eiropas Savienības (ES) Budžeta un administrācijas komisāru Johannesu Hānu apsprieda sarunu gaitu par ES daudzgadu budžetu 2021-2027. Kariņš atzīmēja, ka vēl ir daudz darāmā, lai līdz Eiropadomes sanāksmei 20.februārī panāktu vienošanos.
