Pasaulē
Kariņš norāda, ka Krievija ar militārā spēka izmantošanu mēģina mainīt valstu robežas, tādējādi aizstājot likuma varu ar spēka diktātu. Latvija un līdzīgi domājošās valstis aicina Ķīnu un citas valstis norobežoties un nosodīt Krievijas rīcību. Tāpēc Latvija kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem turpina uzturēt starptautisku spiedienu pret Krieviju.
Kariņš skaidro, ka Latvija ir turpinājusi ciešu koordināciju ar līdzīgi domājošajām valstīm un aktīvi rīkojās, lai panāktu pēc iespējas plašāku valstu atbalstu ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijai Krievijas agresijas gadadienā, ar kuru tika atkārtoti nosodīta Krievijas agresija pret Ukrainu. Šī bija sestā ANO rezolūcija kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ar to tika apstiprināts starptautiskās sabiedrības stingrs atbalsts Ukrainas teritoriālajai integritātei, pieprasot Krievijai nekavējoties un pilnībā izvest militāros spēkus un pārtraukt karadarbību.
Tāpat Latvija kopā ar citu valstu diplomātiem veica aktīvu skaidrojošo darbu ar globālajiem partneriem par Krievijas kara Ukrainā patiesajiem cēloņiem, tā negatīvo ietekmi uz starptautisko tiesību piemērošanu, globālo ekonomiku un labklājību, kā arī nepieciešamību panākt Krievijas atbildību par agresijas un kara noziegumiem Ukrainā.
Kariņa ieskatā, tā rezultātā šogad vairākās vēlētās ANO struktūrās Krievija zaudēja ilgstoši ieņemtās pozīcijas. Viņš atzīmē, ka kopumā Krievijas uzticamības līmenis un prestižs starptautiskajās organizācijās ir sarucis. Krievija 2023.gadā nav ieguvusi pietiekamu balsu skaitu, lai atkal tiktu ievēlēta ANO Cilvēktiesību padomē. Krievija netika ievēlēta arī ANO Sieviešu statusa komisijā, ANO Bērnu fonda valdē un ANO Noziedzības novēršanas un kriminālās tiesvedības komisijā.
Tāpat Krievija pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē netika ievēlēta Starptautiskās tiesas tiesneša amatā. Krievija nav tikusi ievēlēta ne UNESCO Izpildpadomē, ne kādā komitejā vai programmā uz nākamo divu gadu periodu, kur bija nepieciešams balsojums. Krievija nav ievēlēta Ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijas izpildpadomē no Austrumeiropas grupas, kā arī Starptautiskajā jūrniecības organizācijas padomē.
Krievija nav guvusi atbalstu Austrumeiropas grupā ievēlēšanai Bāzeles konvencijas par kontroli pār bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadāšanu un to aizvākšanu, Roterdamas konvencijas par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Stokholmas konvencijas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem vēlētajās pozīcijās.
"Latvija turpina uzsvērt nepieciešamību saukt Krieviju pie atbildības par tās veikto agresijas aktu. Latvija ir viena no 32 valstīm, kas iestājusies trešās puses statusā lietā Ukraina pret Krieviju "Apgalvojumi genocīda īstenošanā ar atsauci uz Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to". Kā trešā puse Latvija lietā līdz šim ir sniegusi gan rakstveida, gan mutvārdu apsvērumus par konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, kas ir būtisks Starptautiskās tiesas jurisdikcijas noteikšanai," skaidro Kariņš.
Tāpat Latvija turpināja atbalstīt Starptautisko Krimināltiesu, tai skaitā par tās aresta orderi Krievijas valsts prezidentam Vladimiram Putinam un Krievijas bērnu tiesībsargam Marijai Ļvovai-Belovai par prettiesisku bērnu deportāciju un pārvešanu no Ukrainas uz Krievijas teritoriju. Starptautiskajai Krimināltiesai ir sniegts finansiālais atbalsts papildu 200 000 eiro apmērā un nosūtīti divi eksperti darbam tajā.
Pēc ārlietu ministra paustā, Latvija kopā ar Ukrainu, Lietuvu, Igauniju, Poliju un Rumāniju sākotnējā stadijā darbojas Starptautiskajā centrā kriminālvajāšanai par agresijas noziegumu pret Ukrainu, kurš darbību uzsāka 2023.gada jūlijā. Tā mērķis ir koordinēt nacionālās izmeklēšanas un saglabāt iegūtos pierādījumus, tādējādi efektīvi sagatavojot un veicinot jebkādu turpmāku agresijas nozieguma izdarītāju saukšanu pie atbildības.
Ziņojumā norādīts, ka Latvija pēc Ukrainas aicinājuma ir pievienojusies Pamatgrupai par tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu, kas diskutē par īpaša tribunāla izveides iespējamiem juridiskiem risinājumiem. Latvija kopā ar līdzīgi domājošām valstīm iestājas par īpaša starptautiska tribunāla izveidi agresijas noziegumam pret Ukrainu, kuram būtu plašs starptautiskais atbalsts un leģitimitāte, nodrošinot Krievijas augstākās vadības saukšanu pie atbildības.
Kariņš ziņojumā arī uzsver, ka Latvija ir oficiāli uzsākusi kampaņu ievēlēšanai ANO Drošības padomē uz 2026.-2027.gada termiņu. Viņa ieskatā, ievēlēšana palielinās Latvijas ieguldījumu ANO Drošības padomē, starptautiskās darba kārtības veidošanā, kā arī starptautiskajā drošībā. Tā būs arī iespēja nostiprināt attiecības ar stratēģiskajiem sabiedrotajiem, dot jaunu Latvijas ieguldījumu Eiropas Savienības ārpolitikā, kā arī paplašināt Latvijas draugu un partneru loku visā pasaulē.
Atsaktoties uz paveikto, ārlietu ministrs klāsta, ka Latvija rotācijas kārtībā no 2023.gada maija līdz novembrim vadīja Eiropas Padomes lēmējinstitūciju - Ministru komiteju. Prezidentūras īstenošana ir bijis daudzu Latvijas institūciju un nevalstisko partneru kopīgi paveikts darbs. Svarīga loma bija Latvijas Saeimas delegācijai Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Sešu mēnešu laikā tika organizēti 17 starptautiska līmeņa tematiskie pasākumi Rīgā un Strasbūrā, tai skaitā Eiropas Padomes dalībvalstu tieslietu ministru un izglītības ministru sanāksmes, kā arī 16 kultūras pasākumi.
"Viens no Latvijas prezidentūras uzdevumiem bija stiprināt Eiropas Padomes atbalstu Ukrainai. Šajā kontekstā būtisks panākums ir Krievijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistra izveidošana. Zaudējumu reģistrs veicinās Krievijas atbildību par pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā un tas ir pirmais solis uz starptautiska kompensācijas mehānisma radīšanu," pauž Kariņš.
Viņš norāda, ka Latvija kā viena no Zaudējumu reģistra dibinātājvalstīm turpinās strādāt pie atbalsta vairošanas šim instrumentam. Latvijas prezidentūra prioritāri uzsvēra nepieciešamību īstenot praktiskus soļus Ukrainas tieslietu sistēmas stiprināšanai un Krievijas pretlikumīgi deportēto Ukrainas bērnu atgriešanas jomā.
Tāpat Latvija veica brīvprātīgu iemaksu Eiropas Padomes izstrādātajam rīcības plānam Ukrainai 2023.-2026.gadam, kura mērķis ir sniegt atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai un atjaunošanai. No Latvijas puses tika uzturēta prasība pārtraukt Krievijas pilsoņu nodarbinātību Eiropas Padomes struktūrās, jo Krievija 2022.gadā tika izslēgta no šīs organizācijas.
Ārlietu ministrs akcentē, ka prezidentūras laikā īpaša uzmanība tika vērsta uz Eiropas Padomes dalībvalstu pienākumu ieviest Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus, kā arī nepieciešamību stiprināt vārda brīvību, žurnālistu drošību un digitālo darba kārtību, piemēram, mākslīgā intelekta jomā. Ar Latvijas atbalstu atklāta jauna Eiropas Padomes žurnālistu drošības kampaņa. Kā prezidentūra Latvija uzstāja uz reformu virzību organizācijā - gan par lielāku pilsoniskās sabiedrības un jauniešu iesaisti tās darbā, gan organizācijas darba caurspīdīgumu un redzamību.
