Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja politiķes padomniece Elīna Bīviņa, eiroparlamentārieti pārsteidz vieglums, ar kādu Nacionālās apvienības (NA) politiķi gatavi "braukt vienā laivā" ar "šleseristiem" un "rosļikoviešiem".
Viņa atzīmē, ka deputāti, iespējams, ir piemirsuši par bijušā Saeimas deputāta, pašreizējā Rīgas domes deputāta Alekseja Rosļikova ("Stabilitātei") izteikumu - "mēs esam vairāk, krievu valoda - mūsu valoda".
Kalniete klāsta, ka EP viņai bieži jautā, kas notiek Latvijā un vai pastāv risks, ka valsts politiskā orientācija var mainīties Kremļa virzienā. Politiķe uzsver, ka viņa noliedz šādas bažas, taču aicina NA, "Apvienotā saraksta" (AS) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķus apzināties savu priekšvēlēšanu kampaņu sekas.
Kalniete norādīja, ka Kremlis jau ilgstoši izmanto dažādas metodes, lai šķeltu un ietekmētu Eiropas sabiedrības. Politiķe uzsver, ka tiek izmantota no PSRS mantotā drošības dienestu pieredze, izlūkošanas dati, finansējums, plašs aģentu tīkls, dezinformācija, masu mediji, jaunākās tehnoloģijas un citi instrumenti. Pēc viņas paustā, šīs darbības vērstas uz Krievijai labvēlīgu valdību veidošanu Eiropas Savienības (ES) valstīs.
EP deputāte arī atgādina, ka diplomāti un Ārlietu ministrija panākuši Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē ar 178 valstu atbalstu.
"Būtu nevēlami, ja Latvija tiktu saistīta ar lēmumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas," norādīja Kalniete, piebilstot, ka negatīva starptautiskā publicitāte ilgstoši ietekmē valsts reputāciju.
Viņa aicina politiķus un sabiedrību saglabāt Latvijas eiropeisko kursu un apzināties retorikas ietekmi uz valsts starptautisko tēlu.
Jau rakstīts, ka ceturtdien ar opozīcijas un ZZS balsīm Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas - NA, AS un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".
Par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, bet pret nebalsoja neviens deputāts. Viens deputāts - Didzis Šmits - balsojumā atturējās. Balsojumā nepiedalījās JV un "Progresīvo" deputāti, kā arī Andrejs Svilāns (AS), Amils Saļimovs ("Stabilitātei") un Skaidrīte Ābrama.
Deputāti no JV un "Progresīvajiem" debatēs akcentēja, ka izstāšanās no konvencijas grauj Latvijas tēlu, mazina iespējas cīņai ar vardarbību, kā arī veicina mītu izplatīšanu saistībā ar Stambulas konvenciju un Krievijas naratīvu izplatīšanu.
Opozīcijas deputāti savukārt debatēs pārmeta Latvijas vērtību nodošanu, kā arī ideoloģijas uzspiešanu sabiedrībai, kura to nevēloties.
Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.
Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no "Progresīvo" un JV frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās, kļūstot par vienīgo šīs partijas pārstāvi, kurš nenobalsoja par steidzamības noteikšanu. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.
Paralēli Saeimas deputātu vairākums ir atbalstījis NA, ZZS un AS sagatavoto deklarāciju, kuru tās pasniedz kā "alternatīvu Stambulas konvencijai". Pret to iestājās "Progresīvie" un JV, attiecīgi norādot, ka šādi partijas, kuras vēlas denonsēt Stambulas konvenciju, cenšas "atmazgāt sevi", radīt ilūziju, ka šī deklarācija jebkādā veidā varētu būt alternatīva Stambulas konvencijai. Centra "Marta" pārstāve Beata Jonīte atzīmēja, ka vietējais politiķu paziņojums nevar aizstāt konvenciju, jo tas neparedz saistību un kontroles mehānismus valstij.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
