Pasaulē
Neapliekamais minimums: kad tas tiek piemērots
Pirms ienākuma nodokļa ieturēšanas no fiziskās personas ienākumiem tiek piemērots neapliekamais minimums.
Gada laikā mēneša neapliekamo minimumu galvenokārt piemēro darba ņēmēja darba algai, ko darba devējs vai cita persona izmaksā tajā darba vietā, kuru darba ņēmējs savā elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmējis kā galveno ienākumu saņemšanas vietu.
Savukārt gada diferencēto neapliekamo minimumu (pārrēķināto jau piemēroto un gada laikā prognozēto) piemēro gada ienākumu deklarācijā. Gan prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, gan gada diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro, kamēr persona ir apgādībā vai saņem pensiju.
Gada diferencēto neapliekamo minimumu un prognozēto mēneša neapliekamo minimumu aprēķina pēc īpašas Ministru kabineta noteiktas formulas, ņemot vērā gada apliekamo ienākumu vai ienākumu apmēru iepriekšējā periodā.
Diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai 2024. gadā ir noteikti šādi lielumi:
- maksimālais neapliekamais minimums – 6000 eiro;
- apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo neapliekamo minimumu, – 6000 eiro;
- apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu, – 21 600 eiro;
- koeficients – 0,38462.
Prognozēto mēneša neapliekamo minimumu aprēķina divas reizes gadā – par laikposmu no 1. janvāra līdz 31. jūlijam un no 1. augusta līdz 31. decembrim. Aprēķinot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, formulu izmanto katram aprēķina periodam atsevišķi un apliekamajam ienākumam, kas saņemts no pirmstaksācijas gada 1. oktobra līdz pirmstaksācijas gada 30. septembrim vai no pirmstaksācijas gada 1. decembra līdz taksācijas gada 31. maijam.
Aprēķinātā prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru var apskatīt Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (VID EDS) sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa”, kur var veikt atzīmi arī prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu...
Nodokļu maksātāji un atvieglojumi
- No 2024. gada 1. janvāra ari mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, ja tie gūst ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamus ienākumus, var piemērot šim ienākumam diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām.
- Gada diferencēto neapliekamo minimumu piemēro arī Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidentam, ja vairāk nekā 75% no kopējiem ienākumiem gūti Latvijā.
- Pensionāra neapliekamo minimumu piemēro personai, kurai gada laikā tiek izmaksāta pensija. Neapliekamais minimums pensionāram 2024. gadā ir 6000 eiro (500 eiro mēnesī).
- Personai (reemigrējušam diasporas pārstāvim), kurai pensija tiek izmaksāta saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem, pensijai piemēro šīs valsts normatīvajos aktos noteikto neapliekamo minimumu.
- Ukrainas civiliedzīvotājiem – nerezidentiem ir tiesības pretendēt uz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 250 eiro mēnesī (to piemēro neatkarīgi no vecuma) un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu, kas uzturas Latvijā, 250 eiro mēnesī.
Sēņu un ogu sezona: savi noteikumi arī meža “uzņēmējiem”
Ja cilvēks kaut kur strādā – rūpnīcā, bankā, veikalā, viņš saņem algu un maksā nodokļus. Bet kā ir ar nodokļiem, tā teikt, brīvajiem uzņēmējiem – tiem, kas mežā lasa ogas un sēnes, pārdod tirgū savā dārza audzētas puķes, tējas un citas dabas veltes? Arī šajā gadījumā šie cilvēki nodarbojas ar saimniecisko darbību. Taču viņu ienākumi ne vienmēr tiek aplikti ar nodokļiem.
Dabas velšu vācējiem ir jāmaksā nodoklis valsts budžetā, bet ne visos gadījumos. Šī kārtība attiecas uz fiziskām personām (iedzīvotājiem), kas gūst ienākumus no:
- sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas;
- ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas;
- ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves.
Ienākumi līdz 3000 eiro gadā netiek aplikti ar nodokļiem
Valsts ļauj iedzīvotājiem, kuri vāc dabas veltes pārdošanai nelielos daudzumos, nemaksāt nodokli par ienākumiem, kas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro. Šajā gadījumā:
- nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā personai, kas veic saimniecisko darbību;
- nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
- tirdzniecības vietā nav jāizmanto kases aparāts.
Tomēr VID atgādina, ka šiem cilvēkiem ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Nekādas īpašas veidlapas tam nav nepieciešamas, gūtos ienākumus un datumus var pierakstīt parastā burtnīcā.
* Ja ienākumi ir lielāki par 3000 eiro.
Ja fiziskās personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā pārsniedz 3000 eiro, viņai ir:
- jāreģistrē VID sava saimnieciskā darbība 5 dienu laikā;
- jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite;
- jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kā arī atbilstoši saimnieciskās darbības veidam jālieto kases aparāts.
VID iesaka sekot līdzi deklarācijas iesniegšanas datumiem un nodokļa samaksas termiņiem.
Kā tiek aprēķināts nodoklis?
1. Ienākumu nodokli aprēķina par kalendāro gadu, kad VID tiek iesniegta gada deklarācija.
2. Deklarācija tiek iesniegta elektroniski - par iepriekšējo gadu. Tā jāiesniedz laikā no 1. marta līdz 1. jūnijam.
3. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvā likme tiek piemērota ienākumiem, kas pārsniedz 3000 eiro.
4. Nodoklis jāpārskaita budžetā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas datuma.
5. Nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot gada neapliekamo minimumu uzņēmējdarbības ienākumam, nodokļa atvieglojumus un izmantot tiesības uz nodokļa atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem.
Svarīga informācija dabas velšu iepircējiem
Visos gadījumos, kad fiziska persona iepērk ogas vai citas dabas veltes, tai jābūt reģistrētai kā saimnieciskās darbības veicējai. Savukārt, ja fiziska persona iepērk ogas juridiskas personas (restorāna, veikala) vārdā, tai jābūt darba attiecībās ar šo juridisko personu.
Bez tam, dabas velšu iepircējam, izmaksājot skaidru naudu par ogu, sēņu savvaļas ārstniecības augu, ziedu vai parka vīngliemežu iepirkšanu, jābūt izmaksu sarakstam. Tajā jānorāda tā cilvēka vārds, uzvārds un personas kods, kura nodod ogas, sēnes un citas dabas veltes, preces nosaukums, mērvienība un daudzums, kā arī izmaksājamā skaidrās naudas summa.
VID aicina cilvēkus, kas nodod minētās dabas veltes, noteikti pievērst uzmanību tam, vai dabas velšu iepircējs dod parakstīties izmaksu sarakstā, vai tajā norādītie dati par viņu ir korekti, vai izmaksu sarakstā norādītā informācija atbilst faktiski nodoto dabas velšu daudzumam, kā arī, vai izmaksu sarakstā norādītā skaidrās naudas summa atbilst faktiski izmaksātajai.
Izmaksu sarakstā norādītā informācija ir svarīga ne tikai dabas velšu iepircēja izmaksu aprēķināšanai, bet arī pašam cilvēkam, lai aprēķinātu gūto ienākumu un pierādītu iztikas līdzekļu izcelsmi gadījumos, ja VID lūgs sniegt informāciju par ienākumiem.
Dabas velšu iepircējiem (ienākuma izmaksātājam) nodoklis izmaksas vietā nav jāietur, bet līdz nākamā gada 1.februārim (attiecīgi, par 2024.gadu – līdz 2025. gada 3.februārim (jo 1. februāris ir sestdiena) jāsniedz VID paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām. Paziņojums nav jāiesniedz gadījumos, kad dabas velšu vācējam attiecīgā gada laikā izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir bijusi mazāka par 300 eiro.
Jautājumu gadījumā iedzīvotāji tiek aicināti
- zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni +37167120000
- uzdot savu jautājumu rakstiski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Plašāka informācija Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē: www.vid.gov.lv.
